Lai arī latviešu vizuālās mākslas darbu cenu kāpums, sekojot nekustamo īpašumu tirgus līknei, apstājās, precīzāk - strauji nokrita pēc 2008. gada krīzes, Latvijā vēl aizvien turpina sekmīgi darboties mākslas galerijas, kuras regulāri organizē izstādes un rīko mākslas darbu izsoles. Par aktuālo mākslas tirgū, par kolekcionāru pienesumu un nozīmi, par latviešu mākslinieku vietu globalizētajā interneta laikmetā aicināju uz sarunu galerijas «Antonija» (Brīvības iela 157) vadītāju Norbertu Sarmuli. Tieši šajā nedēļas nogalē tur norisinās kārtējā interneta izsole, kurā iespējams iegādāties tādu glezniecības meistaru kā Ludolfa Liberta, Harija Veldres, Laimdota Mūrnieka, Vijas Maldupes u.c. darbus.
Cik solīsi? Kas šobrīd notiek Latvijas mākslas tirgū (1)
TVNET: Raksturojiet, lūdzu, šā brīža situāciju Latvijas mākslas tirgū. Vai situācija pēc ekonomiskās krīzes ir stabilizējusies, vai cilvēki pērk mākslu?
Latvijas mākslas tirgū situācija ir stabilizējusies, novērojama mērena izaugsme, tomēr piedāvājums ir salīdzinoši liels, tādēļ regulāri parādās atsevišķi ļoti zemu novērtēti darbi, piemēram, 20 eiro par Paula Duškina vai Visvalža Garokalna akvareli - novērtējums ir vismaz 10 reizes mazāks par jebkuru ārkārtīgi pieticīgu honorāru, ko mākslinieks pats būtu vēlējies.
TVNET: Kāpēc vērtējums ir tik zems? Kas to nosaka? Vai nav tā, ka cilvēks atnes gleznu uz galeriju un galerists dod tās novērtējumu?
Pēc pieredzes - klientu aktivitāte paaugstinās, samazinoties cenai.
TVNET: Šajā un arī citos izsoļu namos paralēli notiekošajās izsolēs piedāvājums ir gana plašs - vairāk nekā divi tūkstoši priekšmetu, gleznu. Paralēli darbus iespējams iegādāties dažādās mākslas galerijās. Arī cenu līmenis šajās izsolēs reizēm pārsteidz, proti, atsevišķus profesionālu gleznotāju darbus iespējams iegādāties par dažiem desmitiem eiro. Vai šobrīd ir labs laiks, lai pirktu mākslu?
Ir salīdzinoši daudz padomju perioda darbu, kuri radīti laikā, kad Latvijā bija vairāk iedzīvotāju un attiecīgi proporcionāli arī vairāk mākslinieku, tādēļ vēl tie ir pieejami par salīdzinoši neadekvāti zemām cenām, kuras, skaidrs, ka daudzkārtīgi atpaliek arī no tuvāko kaimiņvalstu cenām par adekvātiem mākslas darbiem. Tādēļ pagaidām vēl ir salīdzinoši unikāla iespēja par ļoti izdevīgām cenām iegādāties mākslas darbus.
TVNET: Tik tiešām, ir mākslinieki, kas bijuši tik ļoti ražīgi, ka viņu darbiem vienkārši vairs nav vietas pie kolekcionāriem... Kas notiek šādos gadījumos? Piemēram, Jāņa Brektes akvareļu cenās iestājies pavisam liels apjukums - Vecrīgas skati izsolēs variē no 250 līdz pat 800 eiro, bet daža laba ainava pieejama par smieklīgi zemu cenu.
TVNET: No drošiem avotiem zināms, ka gleznotāja Harija Veldres (1927 - 1999) ģimene nule pa tukšo izpārdevusi visus - vairākus desmitus gleznotāja darbnīcā vēl atlikušo darbu, tie nonākuši kolekcionāru, uzpircēju rokās, un loģiski, ka šobrīd tirgū ir vērojama Veldres darbu pārprodukcija. Vai nav tā, ka mums Latvijā ir pārāk maz nopietnu kolekcionāru un šādi vērtīgi darbi uz brīdi paliek karājoties gaisā?
Īstenībā
ir tikai daži mākslinieki, kuru darbu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, piemēram, Kārlis Padegs, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Kārlis Hūns. Ja kāds šo mākslinieku darbs parādās kādā izsolē, tad cena no augstas pieaug līdz ļoti augstai.
Pašlaik Lietuvas Nacionālajā mākslas muzejā norisinās 20. gadsimta otrās puses privātkolekciju izstāde, pārstāvētas deviņas Lietuvas privātkolekcijas un piecas Igaunijas - neviena no Latvijas. Lai arī pašreiz Latvijā ir privātie kolekcionāri, iespējams, minētā izstāde raksturo Latvijas kolekcionāru attieksmi pret mākslu kā pret preci, kas tiek pirkta, lai eventuāli to varētu arī pārdot, nevis mākslu dēļ mākslas saglabāšanai un eksponēšanai. Skaidrs, ka pirmais gadījums mākslas tirgu ietekmē, nosakot zemākas cenas un vairojot piedāvājumu, katrā ziņā, ja arī tagad ir kādi pāris kolekcionāri, kuri savas kolekcijas nedomā pārdot, iepriekšminētā situācija radījusi lielu padomju perioda mākslas piedāvājumu un tādēļ ari zemas cenas.
Statistiski kolekcionāru nevar būt daudz vai maz - tie ir ap 3% no iedzīvotāju skaita. Šie 3% jāsadala pa kategorijām - markas, atklātnes, grāmatas, plakāti utt.
TVNET: Par padomju laikiem. Sanāk, ka Latvijā padomju gados neviens nekolekcionēja? Vai tas neskaitījās kas spekulatīvs tajos laikos?
Bija vairākas apjomīgas kolekcijas. Piemēram, Eduardam Jansonam bija vairāki tūkstoši (ap 6000) gleznu, tomēr pēc viņa nāves mantinieki jau no 90. gadiem kolekciju izpārdeva. Bija kolekcionārs Norberts Klaucēns, kura kolekcija tāpat jau sen izpārdota.
A. Lagzdiņu tiesāja par spekulāciju ar brīvības atņemšanu, vairāki viņa bijušās kolekcijas priekšmeti ir gan LNMM, gan Rundāles pils muzejā. Pēc iznākšanas brīvībā viņš nodzērās un pāragri nomira. M.Kaluginu noslepkavoja, veicot viņa kolekcijas laupīšanu 90. gados.
Toties ļoti pozitīvs piemērs ir Vācijā dzīvojošais Gaidis Graudiņš, kura kolekcija jau 20 gadus aplūkojama «Dauderos» - tā tika novēlēta Latvijai.
TVNET: Vai nav tā, ka konkrēta kolekcionāra simpātijas pret kādu mākslinieku nosaka tā cenu tirgū?
Leģendārais Padegs ir vairāku kolekcionāru īpašas intereses objekts, tādēļ šā mākslinieka cenas pagaidām turpina pieaugt, līdzīgi kā ne mazāk leģendārā Georga Šēnberga darbiem, kura pāris darbi iekļauti arī pašreizējā izsolē.
TVNET: Līdz ar internetu, tā globālo spēku, arī latviešu mākslinieki nonākuši starptautisko izsoļu apritē. Kāda ir Latvijas mākslinieku vieta pasaulē? Varbūt pasaules izsoļu ietekmē mainās pašmāju gleznotāju reitingi?
Internets ir padarījis mākslas darbus pieejamākus. Tādēļ nedaudz pieaug mākslas iegādes gadījumu skaits no to klientu kategorijas, kuriem nav svarīgs tieši mākslinieka vārds, uzsvars, bet drīzāk kvalitāte - jo Latvijā daudzos gadījumos izcilu kvalitāti var iegūt par zemu cenu. Pašreizējā izsolē jau ir pieteikušies pircēji no Vācijas, ASV, Krievijas.
Pēdējā pusgada laika parādījusies neliela lietuviešu interese par latviešu mākslu.
TVNET: Ir arī cits process - mūsu kolekcionāri, sekojot dažādām ārzemju izsolēm, var uzdurties kādiem latviešu mākslinieku darbiem, piemēram, Liberta, Milta u.c. Amerikā dzīvojošu latviešu gleznotāju darbiem.
Šis jautājums ietver atbildi uz iepriekšējo jautājumu, jo, ja kur parādās latviešu mākslinieku darbi, tie, kā likums, atgriežas Latvijā.
Miami!!!
Art experts will understand this!
Ludolfs Liberts (1895-1959)
Miami. Oil on canvas, 47.5x62.5 cm
Starting price: 3200 EURhttps://t.co/rhjn0wFsuF pic.twitter.com/BGb4tfReAM https://t.co/0ty2cQsqOO— Antonia Art Auctions (@NorbertsA) June 6, 2018
TVNET: Kas jums pašam tuvs no latviešu mākslas?
Man tuvi Ādolfa Zārdiņa darbi - viņš bija mākslinieks, kurš, ikdienā veicot dažādus darbus, tomēr savu mūžu bija pilnībā veltījis mākslai. Viņa darbu kvalitāte un atzīšana, līdzīgi kā dažiem citiem ģēnijiem, notika vien 20. gadsimta beigās - 30 gadus pēc šīs unikālās latviešu mākslas personības nāves.
TVNET: Kuri darbi šajā izsolē, jūsuprāt, ir vērtīgākie?
Šoreiz samērā maz retumu, vienīgi unikāls Grosvalda akvarelis, Vijas Maldupes «Sargeņģelis», J. Jaunsudrabiņa «Daugava pie Oliņkalna», L.Liberta «Miami».
Īpašs retums ir Gunāra Kļavas 1968. gada «Ideologs», jo nonkonformisma Latvijas mākslā tīrā veidā vienkārši nav, bez tam sākuma cena ir pilnīgi neticama - 50 eiro.
Piedāvājumā arī viena no labākajām Harija Veldres 50. gadu ainavām par unikāli zemu cenu.