Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS smagi skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar papildus piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam

būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības sākšanas stadijai.

Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.

Muzeja projektēšanā piedalās vairāk nekā 30 uzņēmumu un ekspertu no Latvijas, kā arī Somijas, Lielbritānijas un Nīderlandes. Ārvalstu speciālisti piesaistīti jomās, kurās nepieciešamas specifiskas, ar starptautiskiem standartiem muzeju jomā saistītas zināšanas un pieredze, piemēram, izstāžu zāļu apgaismojums, muzeju drošība, mākslas loģistika u.c. Starptautisko labās prakses normu izpilde ļautu jaunajam muzejam veiksmīgi strādāt ar pasaules prasīgākajiem māksliniekiem, kolekcionāriem un mākslas institūcijām.

Muzeja ēka plānota teju 8000 m² apjomā, atbilstot plašajam laikmetīgās mākslas darbu spektram, iekļaujot elastīga plānojuma izstāžu telpu grupas, 200 sēdvietu zāli ar palīgtelpām performanču, koncertu, kino un starpdisciplināru notikumu norisei, kā arī mācību un nodarbību telpas izglītības programmu nodrošināšanai, lasītavu, kafejnīcu, muzeja speciālistu darba telpas un palīgtelpas.

«Muzeja ēkas veidošana ir apjomīgākā mecenātisma iniciatīva Latvijas kultūrtelpā pēdējo 100 gadu laikā. Esam gandarīti, ka šajā sarežģītajā situācijā varam turpināt darbu pie muzeja attīstības,» atzīmē Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs.

Saskaņā ar 2014. gadā noslēgto nodomu protokolu muzeja fondam un Kultūras ministrijai vienojoties par sadarbības principiem Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ieceres īstenošanai, Kultūras ministrija apņēmās ilgtermiņā deponēt valsts īpašumā esošos laikmetīgās mākslas muzeja krājuma darbus Muzeja ekspozīcijas veidošanai un publiskai pieejamībai.

Savukārt 2017. gadā tika apstiprināts muzeja nolikums, kas saskaņots ar Kultūras ministriju, tā apņēmīgi sperot pirmos soļus pretī muzeja fonda statūtos norādītajam uzdevumam, proti, lai muzeja darbība pēc tā atvēršanas tiktu organizēta atbilstoši privāta, akreditēta muzeja regulējumam saskaņā ar Muzeju likumu.

^{* «ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas «FinCEN» 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.}