Viņa skaidroja, ka latviešu diasporai ārvalstīs kultūras pasākumu rīkošana ir process, kas norit, balstoties uz brīvprātības principa, taču 21. gadsimtā rīkot liela mēroga pasākumus šādā veidā ir sarežģīti, un valsts līdzfinansējums aktīvākajiem tautiešiem ārvalstīs īpaši palīdzētu.

Tajā pašā laikā ministri bažīgu rada iespējamība, ka šāds līdzfinansēšanas instruments varētu radīt situācijas, kad diasporas kori vai deju kolektīvi to izmanto kā aizbildinājumu nedoties uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem Latvijā. «Manuprāt, tas valstij nebūtu jāfinansē,» uzsvēra Melbārde.

Savukārt, taujāta par dziesmu svētku pāreju uz komerciālāku modeli, Melbārde sacīja, ka tas ir viens no svētku riskiem. «Mēs šogad svētkos neko nekomercializējam - uzņēmēji izmanto svētku vidi, lai gūtu peļņu. Es neredzu iespējamību, kā tirgot šos svētkus kā produktu ārvalstīs,» norādīja ministre, skaidrojot, ka plašākas ārvalstu publiskas līdzdalībai pašlaik nav iespējams nodrošināt tik liela mēroga pieejamību Dziesmu svētku pasākumiem.

«Ir bijušas atsevišķu ekspolitiķu idejas, ka Dziesmu svētkus vajadzētu tīkot teju katru gadu un taisīt par industriju. Bet tā nav svētku misija. Misija ir zem Latvijas un Dziesmu svētku karogiem vienot latviešus.

Ja mēs to magnētu taisām ļoti lielu, mēs viens otru drīz vien vairs neieraudzīsim, un zaudēsim svētku misiju,»

piebilda Melbārde.

Kā ziņots, Rīgas Latviešu biedrības namā šodien norisinās konference «Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība», kurā diskusijās piedalās ārvalstīs dzīvojošie latvieši, eksperti, Latvijas iestāžu un sabiedrības pārstāvji, ar mērķi uzklausīt vienam otru, dalīties pieredzē un atrastu sadarbības partnerus pasākumu un projektu īstenošanai.

_{Šogad XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI deju svētkos piedalās 1788 kolektīvi, t.sk. 739 deju kolektīvi jeb 18 174 dejotāji un 427 kori jeb 16 500 dziedātāji. No kopumā 43 219 dalībniekiem vairāk nekā 5500 ir diasporas latvieši no 21 valsts.}