Kur tu parasti mēdz svinēt savu vārdadienu un Jāņus?
Es savu vārdadienu nesvinu, jo tajā datumā svinu Līgovakaru kopā ar visiem līgotājiem. Jāņu diena ir tāda interesanta ar to, ka neizgulējies cilvēks cenšas būt možs, apdarot darāmos darbus, paralēli līgotāju apčubināšanai un mājās pavadīšanai. Bērnībā vienmēr svinēju kopā ar vecākiem, studiju gados ar studiju biedriem un draugiem, tagad - draugu lokā, ar ģimeni un bērniem.
Šovā «X Faktors» kļuva skaidrs, ka esi latviešu tradīciju piekritēja. Varbūt vari atklāt, kā Līgosvētkus svin tava ģimene un vai ir ir kādas īpašas tradīcijas, ko obligāti ievērojat katru gadu?
Es esmu lauku cilvēks - laucinieks, saimnieka meita. Tie ir kārtīgi padarīta darba svētki - sējas nobeigums un pļaujas sākums, savas sētas, durvju priekšas sakopšanas svētki. No bērnības atceros, kā tētis gatavoja svinīgo Jāņu ugunskuru, visi kopā sakopām savu sētu, izrotājām māju ar meijām, apdarījām darbus kūtī un mājā, lai varētu vakarā kopā ar radiem un draugiem nosvinēt vasaras pilnbriedu.
Tagad mans vīrs ir saimnieks un es saimniece. Mums Līgo neasociējas ar brīvu dienu un piedzeršanos, bet ar svētku dienu, kurā reizēm gadās arī strādāt līdz vēlam vakaram, lai būtu apdarīti darbi. Un tikai tad, iedegtā ugunskura dzirkstelēm sprakšķot gaisā, ēdam svaigi sietu sieru, tukšojot alus kausu, tā noslēdzot gada garāko dienu un sagaidot saullēktu. Un atkal jauna darba diena var sākties... Vēl daudz darāmā līdz ziemas saulgriežiem.