Apgādā «Mansards» klajā laista literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas grāmata «Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni».
Izdota apjomīga grāmata par Raiņa un Aspazijas gaitām Šveicē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kāpēc Kastaņola? Politiskās emigrācijas laiks brīvajā Šveicē ir visnepilnīgāk izpētītais posms Raiņa un Aspazijas paralēlajās biogrāfijās. Bet tieši tur un tolaik Rainis sarakstīja lielu daļu no savām literāri augstvērtīgākajām lugām un dzejoļu krājumiem. Un tieši tur un tolaik, apgūstot Šveices demokrātijas pieredzi un Aspazijai līdzdomājot, Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu dziļākās ideoloģiskās jēgas plānotāju. Un vēl. Kastaņola nes duālu nozīmi. Rainim, kā zināms, tā kļuva par otro dzimteni un ar laiku — arī par mūžīgās atjaunotnes simbolu. Turpretī Aspazijai «saulainais stūrītis» atnesa depresiju, slimības un radošu apsīkumu. 2015. gads reanimēja XXI gs. latvieša interesi par abiem nacionālās literatūras klasiķiem. Šī grāmata ir aicinājums turpināt Raiņa un Aspazijas dzīves un darba izzināšanu.
Dr. h. c. philol. Gundega Grīnuma (1948) ir literatūrzinātniece, kuras līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.—90. gados Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t.s. rainoloģija kļuva par nozīmīgu pētniecības virzienu. Viņa pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas.
Politoloģes Vitas Matīsas raksturojumā grāmata ir «nopietns pienesums ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī Latvijas kultūras un vēstures pētniecībai. Reizē tas dod Latvijas lasītājam priekšstatu par to Šveici, kurā ne tikai Rainis un Aspazija, bet arī vesela Latvijas ideālistu paaudze dzīvoja starp 1905. gadu un Pirmā pasaules kara beigām.»
Rakstnieks, romāna «Rainis un viņa brāļi» autors Roalds Dobrovenskis saka: «Rainis un Aspazija, bez šaubām, kļuvuši par latviešu pašapziņas, pašidentifikācijas zīmi. Un šodien neviens cilvēks visā baltā pasaulē nezina par «dzejniekpāri» vairāk kā Gundega Grīnuma. Nē, «zināšana» nav tas vārds. Nenogurdināmi faktu, notikumu, dokumentu, to īstās jēgas meklējumi, pētnieka azarts, pat kaisle, — un ar visu to Gundega Grīnuma izšķērdīgi dalās ar mums. Ar jums, lasītāj.»
Grāmatas atvēršanas svētki notika 1. novembrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā. Sarīkojumā piedalījās grāmatas autore, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, politoloģe Vita Matīsa, literatūrzinātnieks un grāmatas zinātniskais redaktors Jānis Zālītis, aktrise Ausma Kantāne, režisore Māra Ķimele un aktieri Baiba Broka un Ivars Krasts.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu Valsts pētījumu programmas «Letonika — Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības» projektā Nr. 4.1. «Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse».
Grāmatu iespējams iegādāties interneta veikalā apgadsmansards.lv, veikalā – birojā – Alberta ielā 11-1, kā arī grāmatnīcās visā Latvijā.
Šovakar @ltvpanorama Andreja Volmāra stāsts par Gundegas Grīnumas grāmatu "Viņpus Alpiem" brīdi pirms atvēršanas. https://t.co/mLHuUt2Bfy pic.twitter.com/x3qXFkk0zt— Apgāds Mansards (@mansards_apg) November 2, 2017