No 24. aprīļa klasiskās mākslas galerijā «Antonija» (Brīvības ielā 157) skatāma gleznotāja Laimdota Mūrnieka (1922-2011) gleznu izstāde «Mana dzimtene - Latvija». Kopā eksponēti aptuveni 30 darbu. Izstāde atvērta līdz 23. maijam. Darbus iespējams arī iegādāties.
Galerijā «Antonija» Laimdota Mūrnieka gleznu izstāde
Laimdots Mūrnieks dzimis 1922. gada 23. maijā Madonas apriņķa Vestienas pagastā zemnieku ģimenē. Studējis Cēsu un Jelgavas skolotāju institūtos (1938–1944), beidzis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu 1953. gadā ar diplomdarbu «Spārnotais palīgs», vadītājs Vladimirs Kozins. Strādājis par skolotāju Valmieras un Priekuļu vidusskolās un lauksaimniecības tehnikumā (1944–1946), kombinātā «Māksla» par mākslinieku noformētāju (1953–1982). Mākslinieku savienības biedrs kopš 1957. gada. Padomju laikā Laimdots Mūrnieks bijis sabiedriski aktīvs un ieņēmis amatus gan Mākslinieku savienībā, gan dažādās citās sabiedriskās organizācijās. Vairākkārt ticis novērtēts ar augstiem apbalvojumiem. Piedalījies Mākslas dienu organizēšanā, bijis LMS Glezniecības studijas vadītājs.
Laimdots Mūrnieks izstādēs piedalās kopš 1953. gada. Personālizstādes bijušas Rīgā, Pēterburgā, Maskavā, Tokijā - kopā ar M. Šagālu, Kobē, Osakā, Kioto, kā arī ASV, Kanādā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Šveicē u.c. Vairākas personālizstādes un kopizstādes bijušas klasiskās mākslas galerijā «Antonija» (2008 «Cherchez la famme», «Laimdota Mūrnieka – gleznu izstāde», 2010 «Laimdotam Mūrniekam - 88»)
Mākslinieks gleznojis savā īpašā un neatkārtojamā Laimdota Mūrnieka stilā, gan monumentālajā, gan stājglezniecībā, gleznojot stilizētas ainavas, klusās dabas un portretus. Izmantojis darbam eļļas krāsas, pasteli un temperu. Krāsas klājiens pastozs, kompozīcijas lakoniskas, tajās jūtama tieksme pēc krāsas un formas saskaņas. Šim stilam viņš paliek uzticīgs visu dzīvi.
2012. gadā 2. oktobrī notika Laimdota Mūrnieka piemiņas izstāde «Mazliet saules aukstā ūdenī...», kas veltīta mākslinieka 90 gadu jubilejas atcerei;
Materiāls sagatavots pēc «Māksla un arhitektūra biogrāfijās», 2. sēj., - R.: «Latvijas enciklopēdija», 1996., - I. Burāne, 136.lpp.