Izstādē varēs skatīt 44 mākslinieka Edgara Degā darbus no Kesauri ģimenes kolekcijas, tai skaitā īpašo monotipiju sēriju rakstnieka Ludovika Avli satīriskajai grāmatai «Kardināla ģimene», kas pārsteidz ar mākslinieka novatorismu, impresionisma jaunu redzējumu, meklējot savus īpašos veidus, kā iesaistīt, uzrunāt skatītāju, parādīt savu redzējumu no vairākām šķautnēm, vienlaicīgi neuzstādot robežas.

Edgars Degā (Hilaire Germain Edgar DE GAS) (1834-1917) ir viens no 19. gs. ievērojamākajiem gleznotājiem, zīmētājiem un grafiķiem, kā arī pazīstams kā inovatīvs skulptors un fotogrāfs. Degā radīja neliela izmēra darbus pasteļa, guašas un temperas tehnikā. Viņa gleznu sižeti ataino balerīnas, teātra skatus, koncertus kafejnīcās, tie ir arī akti un draugu portreti.

1874. gadā pirmo reizi Degā iepazīst monotipijas tehniku un, tālāk attīstot savas iemaņas un prasmes, viņa stils arvien vairāk tuvinājās impresionisma tehnikai, izmantojot monotipijām raksturīgās izplūdušās kontūras un tintes gleznieciskos paņēmienus. Paralēli mākslinieks arvien vairāk izmanto pasteli, un tieši pasteļa izmantošana veicina viņa krāsu izpratni. Monotipijās, kuras Degā raksturo kā «zīmējumus, kas izgatavoti treknrakstā un drukāti», viņš mācījies tonālu laukumu kompozīciju – formai ir lielāka nozīme nekā līnijām.

No 1877. līdz 1878. gadam Degā veidoja monotipiju sēriju sava tuva drauga rakstnieka un libretista Ludovika Avli satīriskajai grāmatai «Kardināla ģimene», kurā ir attēlota baletdejotāju sociālā augšupeja - Kardināla ģimene un tai apkārt esošie ļaudis sniedz ieskatu tā laika franču sabiedrībā, Parīzes ielās un nakts dzīvē. Tā kā Avli sarakstījis grāmatu pirmajā personā, Degā ir attēlojis arī autoru deviņās ilustrācijās.

Avli tika ieteikts nepublicēt viņa drauga monotipijas, jo «kopumā ņemot, Degā ilustrācijas drīzāk ir gara un atmosfēras atainojums nekā īstas ilustrācijas». Ir pārsteidzoši redzēt Degā reālistisko un pat naturālistisko mākslu, ja to salīdzina ar tradicionālo «saldo» Otrās impērijas eleganci, kuras stilā bija veidotas Edmona Mora miniatūras un Anri Migro ilustrācijas iepriekš izdotajās publikācijās. Salīdzinot šo divu grāmatu ilustrācijas ar Degā veidotajām, kļūst saprotams, ka, būdams izcils mākslinieks, viņš bija apsteidzis savu laiku. Degā veltīja vienai epizodei vairākas monotipijas, variējot kompozīciju un vizuālos efektus. Ja skatās uz monotipijām vienlaicīgi, tad tās secīgi attēlo konkrētās ainas no dažādiem skatu punktiem, sasniedzot interesantu kinemātisku efektu, ko nebūtu iespējams iegūt grāmatas publikācijās.

Kad 1918. gadā pirmoreiz izsolē atklātībā parādījās monotipiju un zīmējumu komplekta portfolio, atbilstoši katalogam tas sastāvēja no 37 monotipijām, tai skaitā 8 retušētas ar pasteli, 30 papildinājumi un 11 zīmējumi. No šī krājuma daudz kas ir zudis. 1938. gadā izdevējs Oguste Blezo publicē monotipijas kā oforta ilustrācijas, kas tika izdots tikai 350 eksemplāros. Kardināla ģimenes pavadoņu oforti ir īpaši nozīmīgi, jo daudzi Edgara Degā monotipiju oriģināli ir zuduši. Tādējādi šie oforti ir vienīgais, kas liecina, ka tie reiz bijuši.

Unikālā izstāde līdz šim ar lieliem panākumiem bijusi izstādīta Lietuvā un Slovākijā un būs apskatāma Liepājas muzejā no 1. jūnija līdz 5. augustam.