«Aktualizēt rokrakstus patlaban mudina pati dzīve, uzdodot jautājumu, ko interesantu mūsdienu cilvēkam, kurš arvien retāk raksta ar roku, var pastāstīt gadu desmitiem muzejā glabātie rokraksti,» tā izstādes kuratore Māra Eņģele.

Izstāde ļauj ielūkoties izcilu Latvijas literāro darbu tapšanā, rakstnieku individuālajās darba metodēs un radīšanas noslēpumos. Apmeklētājiem ir iespēja izpētīt, piemēram, Paula Putniņa lugas, Jāņa Sudrabkalna dzejoļu krājuma manuskripta, latviešu visplašākā romāna – Jēkaba Janševska «Dzimtene» – rokrakstu un citu vērtīgu literāro tekstu likteņus.

Izstādes autori aicina ļauties īstiem rokrakstu priekiem – iepazīt muzejā glabāto rokrakstu dzīves, apjaust tajos piemītošo enerģiju, uztvert tos arī vizuāli kā mākslas darbus, kā pieminekļus. Īpaši, piemēram, Reiņa un Matīsa Kaudzīšu «Mērnieku laiki», Viļa Lāča «Zvejnieka dēls», Imanta Ziedoņa «Kurzemīte» u.c., kuru saturs pazīstams jau vairākām lasītāju paaudzēm.

Rokraksti ļauj nolasīt arī skarbus cenzūras un pašcenzūras stāstus, kā piemēram, Gunāra Priedes luga «Smaržo sēnes», Marģera Zariņa romāns «Trauksmainie trīsdesmit trīs» u.c. Cenzūras pēdas palīdz atklāt arī eksponētās dienasgrāmatas, piezīmes, atmiņu stāstus, tekstus un tā autorus.

Izstādes apmeklētājs var būt ne tikai pasīvs vērotājs, bet arī aktīvi iesaistīties, atbildot uz jautājumiem, «lemt» tā vai cita rokraksta likteni, uzrakstīt savu, ar roku rakstītu, rokraksta stāstu.

_{Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, un tās veidotāji ir RMM projektu kuratore Māra Eņģele un mākslinieks Gundars Gulbis. Izstāde būs skatāma no 7. jūnija līdz 5. augustam. Ieeja bez maksas.}