Latvija Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās jau astoto reizi, un pie Latvijas paviljona izveides gandrīz gadu strādājusi starpdisciplināra kuratoru komanda: arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa. Šajā laikā izstādes autori ir izpētījuši un apkopojuši informāciju par daudzdzīvokļu namu arhitektūru un tās lomu sabiedrības organizēšanā, kā arī piesaistījuši plašāku autoru loku, tostarp fotogrāfu Reini Hofmani, tēlnieku Ivaru Drulli un mākslinieci Darju Meļņikovu paviljona eksponātu izveidē.

«Veidojot izstādes saturu, pievērsām uzmanību ikdienišķai dzīves videi, kas lielākajai daļai Latvijas sabiedrības ir tuvākā saskarsme ar arhitektūru. Izstādes eksponātos centāmies vizualizēt ikdienā neredzamus procesus, kas ietekmē dzīvi daudzdzīvokļu namos šodien un kas jāņem vērā, projektējot mājokļus jau tuvākajā nākotnē,» stāsta kuratore Evelīna Ozola.

Dienā pirms ekspozīcijas oficiālās atklāšanas, kad to apmeklēja izstādes starptautiskā žūrija, mediju pārstāvji un lūgtie viesi, tajā pabijuši jau vairāk kā 1000 interesentu. Apmeklētājus īpaši piesaista izstādes priekšplānā izvirzītie četri arhitektūras maketi, kas konceptualizē ekspozīcijas galvenās tēmas. Visvairāk uzmanības izpelnījies izstādes daļas «Warmth» («Siltums») makets, kas ataino siltuma izgarošanu no daudzdzīvokļu namiem. To izstādes kuratori veidojuši kopā ar mākslinieci Darju Meļņikovu.

«Latvijas ekspozīcija «100 gadi kopā un atsevišķi» skatās uz mums piešķirto «brīvo telpu» kā politisku un sociālu fenomenu. Privātas villas, īres nami un pretmets tam - valsts subsidētas daudzdzīvokļu namu programmas kā padomju valsts sistēmiskas migrācijas politikas instruments un arhitektūras kategorija vienlaikus,» ekspozīciju raksturo kultūras ministre Dace Melbārde, akcentējot, ka mūsu ekspozīcija nav vizuāli skaistas arhitektūras reklāmstends, bet gan nopietns stāsts, patiesībā pētījums 4 tēmu blokos par dzīvi kopā un atsevišķi trīs politiski atšķirīgos periodos. Tas ir stāsts par spēju 100 gadus valstiski attīstīties un nenomaldīties sociāli un arhitektoniski sarežģītā vidē.

«Mani uzrunā šī projekta nopietnība un analītiskā pieeja. Es ceru, ka to novērtēs arī Venēcijas biennāles apmeklētāji un žūrija,»

teic D.Melbārde.

Paviljona telpā valda mierīga un intīma atmosfēra, kuru veido telpas dalījums vairākās zonās, Reiņa Hofmaņa fotogrāfiju sērija ar daudzdzīvokļu namiem Latvijas ainavā, kā arī daudzveidīgi informatīvi materiāli. Ekspozīcija iepazīstina ar notikumiem, kuru rezultātā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju mīt dzīvokļos, un vedina aizdomāties par procesiem, kas ietekmēs dzīvi kopā un atsevišķi turpmāk. Ekspozīcijas autori cer, ka šī izstāde raisīs plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot mūsdienīgai Latvijas sabiedrībai. Šī tēma vietējā arhitektūras diskursā līdz šim cilāta reti.

Vienlaicīgi ar ekspozīcijas atklāšanu notika arī grāmatas «The Architecture of Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings» atvēršana. Ekspozīciju pavadošais izdevums angļu valodā apkopo un izvērš izstādes saturu vairākās esejās, fotogrāfiju sērijās, kā arī zīmējumos. un dažādu ilustrāciju veidolā atspoguļo Latvijas perspektīvu daudzdzīvokļi ēku arhitektūrā un tās ietekmi uz sabiedrības organizēšanu valsts simts pastāvēšanas gadu gaitā.

Latvijas ekspozīcijas «Together and Apart» atklāšanu apmeklēja arī Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Latvijas paviljona komisārs, arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts arhitektūras jautājumos Jānis Dripe, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Itālijas Republikā Artis Bērtulis, kā arī uz atklāšanu ir aicināti Igaunijas Republikas kultūras ministrs Indreks Sārs un Lietuvas Republikas kultūras ministre Liāna Rokīte-Jonsone. Apmeklētājiem paviljons būs pieejams no 26. maija līdz pat 25. novembrim.

_{Par Venēcijas Arhitektūras biennāli}

_{Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvija ar nacionālo ekspozīciju Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās kopš 2002. gada, un 2018. gadā būs mūsu valsts astotā dalības reize. 2016. gadā Latviju, Lietuvu un Igauniju izstādē pārstāvēja kopīgi veidots Baltijas paviljons.}

_{2018. gada biennāles virskuratores ir īru arhitektes Ivonna Farela (Yvonne Farrell) un Šellija Maknamara (Shelley McNamara), kuras vada arhitektu biroju «Grafton architects» un 2012. gadā ieguvušas Venēcijas arhitektūras biennāles Sudraba lauvu. Viņu piedāvātā biennāles tēma šogad iezīmēta ar vārdu FREESPACE («Brīvā telpa»).}