Par labāko ārvalstu literatūras tulkojumu latviešu valodā balvu saņēma Kārlis Vērdiņš par viņa atdzejoto Emīlijas Dikinsones bilingvālās dzejas izlasi «Āboliņš un bite/One Clover & a Bee». Savukārt par labāko oriģinālliteratūras darbu bērniem žūrija nosauca Andras Manfeldes «Kurš no mums lidos?».

Ceremonijā tika sveiktas abas speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā ieguvējas - Gundega Grīnuma par grāmatu «Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni» un Māra Grudule par monogrāfiju «Latviešu dzejas sākotne 16. un 17.gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos».

Ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja arī šī gada LALIGABA mūža balvas ieguvēja, literatūrvēsturniece Līvija Volkova, kuras ieguldījums latviešu literatūras vēstures izpētē saistās ar Rūdolfa Blaumaņa personību un mantojumu, kā pētniecībai veltīts viss mūžs.

«Šogad žūrija bija vienprātīga par mūža balvas un labākā tulkojuma ieguvējiem. Pārējie nominanti un uzvarētāji tika izvēlēti plašās diskusijās un, kā pienākas, konstruktīvos strīdos. Esam atraduši pilntiesīgu pretendentu uz labāko darbu prozā - Aivaru Freimani ar «Katlu«. Diemžēl viņš aizgāja mūžībā, pirms paguvām tikt līdz nominācijām. Vienprātīgi piešķīrām speciālbalvas - ne kuru katru gadu nāk tik iespaidīgs pienesums literatūrzinātnē. Jāatzīst, ka dzeja, proza un literatūra bērniem plaukst, vairojas un dažādojas. Ar prieku varu teikt, ka būs, par ko plēsties, arī turpmāk,» žūrijas darbu aprakstīja tās priekšsēdētāja Ieva Kolmane.

Ekspertu komisijā strādāja un 2017.gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķe un tulkotāja Kolmane, kultūras žurnāliste Undīne Adamaite, literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra un lasīšanas veicināšanas programmu vadītāja Silvija Tretjakova, rakstnieks Osvalds Zebris un dzejnieks Henriks Eliass Zēgners.

Kā ziņots, kopumā šogad balvai tika pieteikta 81 grāmata, taču starp tiem neviens neatbilda līdzšinējai kategorijai «Labākā debija».