Nenoliedzami, tā kā Latvija gadu pastāvēja kā neatkarīga republika, iedzīvotājiem bija svarīga apziņa par tās iespējām ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā tuvināties attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Viens no ievērojamiem sasniegumiem ir leģendārā apvienība «Ekspresionisti» (Romans Suta, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Oto Skulme, Jēkabs Kazaks, Niklāvs Strunke), kas izveidojās 1919. gadā un, nevēloties sevi ierobežot viena noteikta modernisma virziena parādībās, 1920. gadā kļuva par Rīgas mākslinieku grupu. Tā bija svarīgākais virzītājspēks modernisma ienākšanai Latvijas mākslā, kas jaunajiem autoriem deva pašapziņu sevi pielīdzināt Rietumeiropas modernistu un krievu avangarda pārstāvjiem.

«Ekspresionisti» piedalījās 1919. gadā notikušajā «Retrospektīvajā latviešu mākslas izstādē», kur līdzās atzītajiem latviešu meistariem – Janim Rozentālam, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim, Rihardam Zariņam, Aleksandram Romanam un daudziem citiem – jauno censoņu darbi varēja izskatīties visnotaļ neordināri, iegūstot tā laika preses apskatos novērtējumu «interesanti».

1920. gadā Rīgas mākslinieku grupā iestājās Romana Sutas dzīvesbiedre Aleksandra Beļcova, kura uz dzīvi Latvijā apmetās 1919. gadā. Beļcova bija viena no pirmajām modernisma māksliniecēm-sievietēm Latvijā, un par viņas ienākšanu Latvijas mākslas vidē arī būs vēstīts šajā izstādē.

Modernisma mākslinieki piedalījās 1919. gada 1. maija Rīgas pilsētas svētku noformējuma radīšanā (laikā, kad paralēli ar Latvijas Pagaidu valdību pastāvēja Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR) ar Pēteri Stučku priekšgalā), leģendārās bohēmas kafejnīcas «Sukub nr. 6» interjera izveidošanā un pat slavenās nezināmā latviešu autora gleznas «Lūk še, kā šeitan dzīvo!» atrašanā Cēsīs.

Tāpat jāizceļ būtiski notikumi kultūrpolitikā. Tieši šajā vēsturiskajā periodā izskanēja Zigfrīda Annas Meierovica doma par nepieciešamību iepazīstināt ārzemes ar Latvijas kultūru, kurai «varētu būt arī liela nozīme pie Latvijas valsts atzīšanas de jure.» Ārlietu ministrija nolēma sākt izskatīt jautājumu par Latvijas mākslas reprezentēšanu ārvalstīs. Savukārt Latvijas delegācijas sekretārs, mākslinieks Jāzeps Grosvalds Parīzē franču valodā izdotajā žurnālā «La Revue Baltique» divos laidienos publicēja īsu pārskatu par vecākās un jaunākās paaudzes latviešu māksliniekiem. Nosauktie ir tikai daži no galvenajiem notikumiem un panākumiem, kurus izgaismos projekts «1919. gads. Latvijas Republikai – 1».

Lielas izstādes, augstskolu un muzeju dibināšana, sabiedriskās un kultūras dzīves uzplaukums – norišu hronika ekspozīcijā tiks ilustrēta ar dokumentāliem materiāliem un mākslas darbiem no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, LNMM Zinātnisko dokumentu centra, Latvijas Kara muzeja, Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām.

Izstādi papildinās daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļaus «Sarunas muzejā» ar izstādes kuratori Elviju Pohomovu, lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.