Ozoliņa-Kozlovska uzskata, ka operete ir viens no pasaules klasiskās kultūras segmentiem, kas Latvijā nav pārstāvēts. «Sevi cienošā kultūras valstī ir jābūt pilnam mākslas spektram, lai skatītājam ir izvēles iespējas. Šajā ziņā jābūt valstiskai domāšanai. Ir neloģiski, ka valsts iegulda solistu - vokālistu izglītībā, bet viņi aizbrauc prom no Latvijas vai maina profesiju, jo nav šeit vajadzīgi,» vērtēts iniciatīvā.
Iniciatīvas autores ieskatā Operetes teātrim patlaban ir ļoti spēcīgs mākslinieciskais potenciāls, kas netiek pilnvērtīgi izmantots valsts labā un skatītāju interesēs. Tāpat Latvijas Operetes fonds ir izveidojis saturisko pamatu profesionāla teātra ilgtspējīgai darbībai - Operetes teātra kolektīvu ar vairāk nekā 120 profesionāļiem, tostarp solistiem, kori, dejotājiem, orķestri, tehnisko, radošo, administratīvo komandu.
Ozoliņa-Kozlovska uzsvēra, ka tehniskie darbinieki ir spējīgi ražot dekorācijas un rekvizītus paši, ja vien būtu darbnīca. Speciālisti var nodrošināt Operetes studijas darbu jauno talantu skološanai, jo ir pedagogi ar vajadzīgo profesionālo kvalifikāciju. Ir izrāžu repertuārs, kā arī pilnvērtīgi iestudētas operetes, muzikālas izrādes bērniem. Tāpat tika noorganizēti divi starptautiski Operetes festivāli Ikšķilē. «Piecu gadu darbības laikā esam pierādījuši, ka Operetes teātris Latvijā ir nepieciešams, publikas gaidīts un spējīgs pastāvēt,» uzsvērts iniciatīvas pieteikumā.