Izrāde veidota pieaugušajiem un jauniešiem. Iestudēšanas procesā režisors ticies gan ar speciālistiem, kuri strādā ar pusaudžiem, gan pašiem jauniešiem, lai bez vērtējošu pieaugušo klātbūtnes uzzinātu viņu domas par dzīvi, attiecībām, sakāpinātām emocijām un destruktīvām jūtām, kas var izraisīt tieksmi darīt sev pāri. Kā norāda izrādes veidotāji, tā nebūs mēģinājums norādīt vainīgos, kādēļ komunikācija starp pusaudžiem un pārējo sabiedrību bieži norit sarežģīti, bet gan centieni izprast, cik grūts un dramatisks var būt process, bērnam kļūstot par pieaugušo.
«Mēs vēlamies izmantot Šekspīra lugā esošo konfliktu un spriedzi, bet pielāgot to mūsdienu sabiedrībai, mūsdienu realitātei. Mērķis nav norādīt – kurš ir sliktais un kurš labais, bet vienkārši parādīt to, cik grūti ir komunicēt un veidot dialogu. Jau pēc pirmās mēģinājumu nedēļas ir redzams, ka izrāde būs estētiski ļoti skaista. Skatītājam tā būs ļoti iespaidīga pieredze. Mana pirmā izglītība ir gleznošana, tādēļ man ir ļoti vizuāla pieeja skatuvei. Man ir ļoti svarīgi, lai emocijas tiktu izteiktas arī caur kompozīciju, un kopā ar lellēm izrādei rodas gandrīz maģiska dimensija. Šo problemātisko un tumšo tēmu apvienojot ar ļoti poētisku pieeju, mēs skatītājiem vēlamies radīt ļoti spēcīgu pieredzi. Mēs esam nedaudz skarbi, taču tāda ir pusaudžu realitāte,» stāsta izrādes režisors Dāvids Džovanzana.