/nginx/o/2018/07/05/8097257t1hde9c.jpg)
Turpinām iesākto rakstu sēriju, kurā atskatāmies vēsturē - kā Rīga (nākotnē noteikti arī citas Latvijas pilsētas) izskatījās pirms 50, 70, 100 gadiem. Šoreiz ielūkojamies pašā Vecrīgas sirdī - Rātslaukumā, kas līdz pat 19. gadsimtam bija Rīgas saimnieciskais un administratīvais centrs.
Rātslaukumā pirms daudziem gadiem uzvestas mistērijas, notikuši gājieni, sacensības, turnīri un dejas. Taču tur vairākus gadsimtus bija arī noziedznieku soda vieta, uz kurieni doties aicināja Jēkaba baznīcas zvans. Mūsdienās Rātslaukums ir uzbūvēts no jauna, jo Otrā pasaules kara laikā tas un tā vēsturiskā apbūve gāja bojā. Arī Melngalvju nams, kas pirmoreiz avotos minēts 1334. gadā kā Lielās ģildes Jaunais nams.
/nginx/o/2018/07/05/8097255t1hf218.jpg)
Melngalvju nams 2. Pasaules kara laikā tika nopostīts. Bet 1999. gadā to atkal atjaunoja.
Melngalvju nams 1928. gads pic.twitter.com/qpWWcNMW9o— Andis Zommers (@AndisAndiszo) July 23, 2015
Savā vietā atgriezusies arī Rolanda statuja, kas sākotnēji uzstādīta Rātslaukumā 1896. gadā. 1941. gadā Vecrīgas apšaudē viduslaiku pilsētas aizbildņa Rolanda statuja tikpat kā nebija cietusi, to noņēma pirmajos pēckara gados un nodeva glabāšanā Sv.Pētera baznīcā. 2000. gadā tika izgatavota Rolanda statujas kopija un novietota vēsturiskajā vietā.
Kolāžā redzama arī 2001. gadā uz vēsturiskā Kamarina nama pamatiem uzbūvēta biroju ēka, kuras pirmajā stāvā atrodas suvenīru veikali un kafejnīca, pagrabstāvā - Rīgas mākslas telpa.
Arī Pētera baznīca, kas smagi cieta Vērmahta uzbrukuma laikā 1941. gada 29. jūnijā.
Melngalvju nams. 1940. gads pic.twitter.com/C4VxEoLHoo— Andis Zommers (@AndisAndiszo) January 3, 2017
Fotokolāžu autors - Jānis Škapars.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)