Magdalēnas dienas svinības par Sēlijas vārtiem dēvētajā Frīdrihštatē jeb mūsdienu Jaunjelgavā 17. februārī sāksies jau pulksten 14.00, kad ikviens interesents būs aicināts gida pavadībā doties stundu ilgā ekskursijā pa pilsētas vēsturiskajām vietām, ieskaitot tās centru, kas ir 17.-19. gadsimta valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Kā zināms, par Frīdrihštati jaundibinātā pilsēta tika nodēvēta 1646. gadā, kad Kurzemes hercoga Frīdriha Ketlera atraitne Elizabete Magdalēna sadomāja šādā veidā godināt vīra piemiņu. Attiecīgi tādēļ Jaunjelgavā tiek rīkotas Magdalēnas ziemas svinības. Pulcēšanās uz ekskursiju notiks pie Jaunjelgavas novada kultūras nama, kas atrodas Jelgavas ielā 31.

Uzreiz pēc ekskursijas no pulksten 15.00 Vecpilsētas laukumā pie kultūras nama varēs vērot viduslaiku bruņinieku cīņas, kuru praugdemonstrējumi ilgs līdz pat tumsai jeb sešiem vakarā. Paralēli bruņinieku cīņām turpat blakus būs iespēja nobaudīt viduslaiku ēdienus, atrast un iegādāties ko vērtīgu amatnieku un mājražotāju tirdziņā, kā arī izbraukt zirga vilktā pajūgā Vecpilsētas parkā. Ikviens varēs tapt iemūžināts arī vēsturiskas ievirzes fotogrāfijās, jo «1000 fonu studija» kultūras nama otrā stāva zālē piedāvās nobildēties ar attiecīgiem piļu un seno dārzu attēliem fonā. Turpat būs apskatāma arī pieredzējušā Jaunjelgavas fotogrāfa Pētera Grūbes darbu izstāde.

Kultūras nama pagrabiņā darbosies Alķīmiķa laboratorija, kur notiks dziedniecisko eliksīru degustācija. Uz to gan ieeja tikai no 18 gadu vecuma un būs jāsamaksā arī ieejas maksa – EUR 5. Savukārt «Radu mājā», kas atrodas Jelgavas ielā 32 turpat Jaunjelgavā, notiks ģimenēm draudzīgā Magdalēnas dārgumu izgatavošanas darbnīca, kur ieejas maksa būs no EUR 3 līdz EUR 5. Pilsētnieki un pilsētas viesi tiek aicināti apmeklēt arī pie Vecpilsētas laukuma atrodamo Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, koktēlnieka Pētera Grauduļa daiļamatniecības sētu Jelgavas ielā 14.

Pulksten 17.30 Vecpilsētas laukumā tiks atklāta festivāla «Latvijas Goda aplis» video instalācija «Bērni zīmē Latviju», kas jau guvusi publikas atzinību gaismas festivālā «Staro Rīga». Katram pilsētas vai novada ģerbonim un to elementiem ir savs īpašais stāsts, teika vai vēsturiski fakti par to veidošanos. No radošajās darbnīcās tapušajiem zīmējumiem izveidoti animēti stāsti par Latvijas pilsētu ģerboņos attēlotajiem Latvijas dzīvniekiem un putniem. Pie instalācijas notiks radošā darbnīca, kurā bērni varēs veidot savus Jaunjelgavas ģērbonī attēlotā grifa zīmējumus. Kā zināms, ģerboņa vairogā uz sudraba fona attēlots sarkans grifs ar zelta mēli un nagiem. Tas ir aizgūts no Pomerānijas hercogistes ģerboņa par godu Elizabetei Magdalēnai.

No pulksten 18.00 kultūras namā notiks foto un video atskats uz pērnā gada svarīgākajiem notikumiem Jaunjelgavas novadā, bet pulksten 19.00 sāksies Magdalēnas ziemas balle, kuras laikā notiks arī prestižo novada apbalvojumu «Zelta Kaza» pasniegšanas ceremonija, kurā tiks cildināti novada Goda saimnieki.

«Apbalvojuma «Zelta Kaza» romantiskais nosaukums aizgūts no dzejnieka Aleksandra Čaka dzejoļa vārdiem: «Pilsētiņa maza maza, Viņas simbols – balta kaza.»,» skaidro Jaunjelgavas novada kultūras nama direktore Anita Ostrovska. «Vecākie pilsētiņas iedzīvotāji atceras, ka Aleksandrs Čaks braucis uz Jaunjelgavu ciemos pie dzejnieces un tulkotājas Mildas Grīnfeldes. Tolaik pilsētiņas pievārtē viņš redzējis ganāmies kazas un redzētais pārtapis dzejā. Saskaņā ar Austrumu kalendāru, kaza ir mērķtiecīga un veiksmīga. Savukārt zelts simbolizē pilnību un gara gaismu. Zelts ir arī metafora dvēselei un cēlai sirdij.» Par vēsturiski romantisku atmosfēru vakara pasākumā gādās senās mūzikas ansamlbis «Trakula». Norisināsies renesanses laiku cienīgas dejas un citas atrakcijas. Uzstāsies arī arfiste Tīna Bērziņa.

_{Festivāls «Latvijas Goda aplis» ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem, kas jau kopš pērnā gada novembra godina dažādus Latvijas novadus un to ievērojamās personības, katru nedēļu ciemojoties kādā no daudzajām skaistajām un stāstiem bagātajām valsts vietām un aicinot pievienoties ikvienu interesentu un pašmāju kultūras cienītāju. Festivāls turpināsies līdz pat šā gada novembrim, kulminējot gaismas festivālā «Staro Rīga». Attiecīgi arī «Latvijas Goda apļa» pieturvietās tiek ieskicētas gaismu festivāla vizualizācijas, radot vēl emocionāli pacilājošāku noskaņu. Ikvienam saimniekam vai saimniecei vēl ir iespēja kļūt par Goda saimnieku vai Goda saimnieci, aicinot «Latvijas Goda apli» paciemoties un svinēt valsts simtgadi arī savā pusē.}

_{Festivālu «Latvijas Goda aplis» rīko biedrība «Staro 100» sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kultūras centriem un namiem, nevalstiskām organizācijām, novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju. Festivāla rīkošanu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.}