Meksikāņu kino meistars vienmēr izcēlies ar to, ka īpašu vērību filmās piešķir detaļām, un arī aktrises Sallijas Hokinsas (Sally Hawkins) atveidotās mēmās apkopējas uzvedībā un rīcībā iestrādātās nianses nav nejaušas.
Atgādinām, ka filmas darbība norisinās ASV 60. gados, Aukstā kara laikā. Hokinsas varone Ilaisa, strādādama slepenā laboratorijā, iemīlas kādā mistiskā, nārai līdzīgā būtnē, kas dzīvo ūdenī.
Bez neviena izteikta vārda Hokinsa uz ekrāna spēj nodemonstrēt plašu emociju gammu.
«Es rakstīju viņai šo lomu, jo viņa vienlaikus ir parasta un neparasta,» skaidro režisors. «Es vēlējos uz ekrāna parādīt, kā viņa sapņo par ūdeni, izmanto ūdeni olu vārīšanai un tad iet vannā un masturbē, spodrina kurpes un dodas uz darbu.»
Masturbēšana ir daļa no ikdienas rutīnas. Režisors vēlējies atainot sievietes seksualitāti kā kaut ko dabisku, kas šādi bieži uz lielā ekrāna netiek parādīta.
«Mēs esam pieraduši, ka sievietes seksualitāte uz lielā ekrāna netiek attēlota vai tiek pārāk glamūrizēta,»
«Es ceru, ka pēc filmas, izejot no kino, cilvēki dosies mājās, dungodami pie sevis, ar to nedomāju filmas mūziku, bet pašu filmu, tās noskaņu. Cilvēki dungos par seksu, mīlestību, dzīvi, empātiju,» tā 53 gadus vecais režisors.