/nginx/o/2018/07/05/8121955t1hee4c.jpg)
2018. gada 19. janvārī lībiešu kultūras, valodas un vēstures portāls livones.net dodas pie saviem lasītājiem atjauninātā un mūsdienīgā veidolā. Tā ir portāla veidotāju – Lībiešu kultūras centra (Līvõ Kultūr sidām) – velte divdesmitā gadsimta otrās puses aktīvākās lībiešu kultūras kopējas un valodas teicējas Paulīnes Kļaviņas 100. dzimšanas dienā.
Vietne, kas darbojas kopš 2006. gada, ir vienīgais lībiešu tematikai veltītais tīmekļa portāls Latvijā. Tajā joprojām atrodama plaša informācija par lībiešiem, viņu kultūru, valodu, vēsturi un lībiešu mantojumu Latvijā. Tā lasāma ne tikai latviešu, bet arī angļu un lībiešu valodā.
Sadaļā atrodami pētījumi par lībiešu valodu, lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīcas pastāvīgi atjaunināta versija, kas papildināta ar vārdu formām un datiem no lībiešu valodas korpusa, Latvijā sastopamo lībisko vietvārdu saraksts, lībiešu valodas aizguvumi latviešu valodā un citi rīki lībiešu valodas iepazīšanai un apguvei. Vēl šogad jaunā portāla sadaļa pamazām tiks papildināta ar Tartu Universitātē topošo lībiešu valodas gramatiku.
Otra svarīgākā sadaļa ir «Krātuve», kurā apkopoti un atrodami dažādas tematikas raksti, saites, videomateriāli, fotogalerijas un dokumentālās filmas.
Portāla pārtapšanu mūsdienīgā vizuālā un tehniskā veidolā atbalstījusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija, bet lībiešu valodas rīku tapšanu – Latviešu valodas aģentūra.
Lībieši ir Baltijas jūras somu cilmes Latvijas pamattauta, kurai bijusi liela nozīme latviešu tautas izveidē. Mūsdienu latviešu valoda veidojusies lībiešu un seno baltu cilšu – latgaļu, zemgaļu un kuršu – saskarsmē, kas ir pamatā tās unikālajam skanējumam. Līdzīgi lībiešu kultūras mantojums ietekmējis dažādas Latvijas tradicionālās un mūsdienu kultūras jomas no folkloras līdz pat kulinārajam mantojumam, tāpēc lībieši iekļauti Latvijas kultūras kanonā un citos dokumentos. Savukārt lībiešu valoda ir iekļauta UNESCO pasaules apdraudēto valodu atlasā (UNESCO Atlas of the World’s Languages in Danger) kā kritiski apdraudēta valoda un Valsts valodas likumā.
Lībieši līdz pat mūsdienām spējuši saglabāt savu valodas un kultūras savdabību, turpinot attīstīt moderno kultūru un iekļaujoties Latvijas mūsdienu kultūrtelpā.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka šogad, atzīmējot Latvijas dalību viesa valsts statusā Londonas grāmatu gadatirgū, iznāks trīs mūsdienu lībiešu dzejnieku – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa dzejas krājums «Trilium» lībiski ar tulkojumiem angļu valodā.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)