Polijas Tēlniecības centrs Oroņsko sadarbībā ar Mākslas muzeju «Rīgas birža», Ādama Mickeviča institūtu Varšavā un ar Polijas Republikas vēstniecību Rīgā atbalstu rīko izstādi «Artistry. Polijas tēlniecības 100 gadi», kura notiek Polijas neatkarības atgūšanas un Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienā. Par projekta moto ir izvēlēts Darias Malickas (Daria Malicka) darbs «Kunszt jeb Artistry», jēdziens, kuru latviešu valodā varētu tulkot kā «meistarība, lietpratīgums, mākslinieciskums». Šie vārdi raksturo pēdējos simts gados vairāku poļu mākslinieku paaudžu radītās skulptūras, objektus, instalācijas un video filmas, kas no aptuveni 2000 darbu lielās kolekcijas ir atvestas uz Rīgu.

Oroņsko Tēlniecības centra skulptūru un vides mākslas darbu krājums veidojies vēsturiski, īpaši pēdējos 30 gadus apzināti domājot par kolekcijas papildināšanu gan ar klasiķu, gan pavisam jaunu autoru darbiem: sākot ar modernistiem tipisko formas stilizāciju, abstrakciju, ekspresiju līdz laikmetīgiem telpiskiem objektiem, instalācijām, video un neona gaismas projektiem. Līdzās tādām klasikas pērlēm kā Kataržinas Kobro (Katarzyna Kobro), Augusta Zamojska (August Zamoyski), Barbaras Zbrožinas (Barbara Zbrožyna), Jerži Jarnuškeviča (Jerzy Jarnuszkiewicz), Vladislava Hasiora (Władysław Hasior), Magdalēnas Abakanovičas (Magdalena Abakanowicz), Vojceha Fangora (Wojciech Fangora) darbi, izstādē apskatāmas šobrīd spēcīgās vidējās paaudzes mākslinieku Miroslava Balkas (Mirosław Bałka), Kšištofa M. Bednarska (Krzysztof M. Bednarski), Silvestra Ambroziaka (Sylwester Ambroziak) skulptūras un jaunākās paaudzes pārstāvju Mihalinas Bigajas (Michalina Bigaj), Martinas Švintas (Martyna Szwinta) tēlnieciskās formas.

Darbu izlasi papildina foto dokumentācija ar objektiem, kurus nav iespējams pārvietot no Oroņsko brīvdabas tēlniecības parka uz Rīgu, piemēram, Jaroslava Kozakēviča (Jarosław Kozakiewicz) «Pāreja» vai Maceja Šankovska (Maciej Szankowski) «Ielaušanās telpā». Vēl svarīgi Polijas tēlniecības kopainai bija parādīt Karola Strujinska (Karol Stryjnski) starpkaru periodā vadītās Kokrūpniecības skolas fenomenu, ko raksturo vairāki darbi no Tatru muzeja Zakopanē. Šo darbu izsmalcinātais skaistums poļu formisma stilistikā, kurus radījuši profesori kopā ar studentiem, iemieso gan Polijas mākslas atdzimšanu Eiropas avangarda virzienā, gan Podhales reģiona lokālās īpatnības.

Izstādes eksponātu klasiskais vēstījums savienojumā ar laikmetīgu formveidi ir kā apliecinājums laika eksistenciālajam plūdumam, kad aktualitāti nezaudē tikai patiesi vērtīgais, un līdzās harmoniski sadzīvo dažādi gadsimti. Polijas Tēlniecības centra plašā brīvdabas parka kodols ir slavenā 19. gadsimta poļu gleznotāja Jozefa Branta (Jozef Brandt) ārpilsētas muižas komplekss, kurā atrodas viņa memoriālais muzejs, bet turpat blakus ir šodienas mākslas dzīvā elpa – vides objekti, instalācijas, skaņas un gaismas skulptūras, izstādes un jaunie mākslinieki, kas uz vietas veido savus darbus rezidenču programmas ietvaros.

_{Poļu modernās un laikmetīgās tēlniecības izstāde, pateicoties pārdomātai atlasei, ir laika pārbaudi izturējusi kvalitāte, kura spēj Mākslas muzeja «Rīgas birža» pretenciozo un majestātisko 19. gadsimta zāli nolīdzsvarot ar intelektuāli un emocionāli spēcīgu mūsdienu mākslu.}