Kā vēsta laikraksts, ap 1989. vai 1990. gadu Rubenis reiz izsaukts uz tikšanos ar VDK pārstāvi Andri Nadziņu Latvijas Universitātes ēkā. «Viņš man pastāstīja visu par manu ģimeni, pilnīgi viss bija zināms. Es tā gada rudenī gribēju braukt uz Ameriku, un tad man teica, ka vajadzētu tā kā pateikt, ar ko esmu iecerējis tikties. Es teicu «labi, labi» un aizgāju, ar to arī viss beidzās,» Rubenis stāsta. Viņš nekad nav interesējies, vai uz viņa vārda ir kartīte čekas maisos, bet pieļauj iespēju pieprasīt par to informāciju.

«Mani uztrauc viena cita lieta - saistībā ar čeku mēs runājam par rakstniekiem, māksliniekiem, zinātniekiem, degradējot cilvēkus, kuri Latvijas valstij izdarījuši tūkstošreiz vairāk par tiem, kuri to visu komentē. Daudzi zina cilvēkus, kuri gāja un vervēja, - es strādāju Operā, un visi zināja, ka VDK virsnieks Māris Dreijers brauc līdzi baletam. «Labvakar!» laikā mēs zinājām, kāpēc Nadziņš nāk pie mums uz televīziju «vienkārši parunāties». Mēs zinām, kuri staigāja un vervēja. Viņu vārdu nekur nav, par viņiem neviens neinteresējas,» norāda Rubenis.

Pilnu interviju lasiet «SestDienā».