Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai faktiski deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts citādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Savukārt, interesējoties par zemgaļu stāstu, režisors laika gaitā nonāca pie secinājuma, ka ziņas par Nameju ir visai skopas, taču vēsturiskos dokumentos viņš tiek minēts kā karalis. «Tāpat skaidrs, ka viņš ar mainīgiem panākumiem vadījis zemgaļu sacelšanos pret krustnešiem. Namejs kopā ar Traideni devās uz Žemaitiju, un pēdējās ziņas ir tādas, ka viņš Prūsijas kaujās pret krustnešiem ir turpinājis pretošanos visa mūža garumā. Ir arī iespējams, ka viņš miris kādā kaujā, bet tas nav precīzi zināms,» norādīja režisors. Līdz ar to, pēc Graubas domām, šāda faktu neprecizitāte par attiecīgajiem vēstures notikumiem ir ļoti piemērota kino veidošanai.

Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma konferencē uzsvēra, ka sava vēriena un ambīciju dēļ «Nameja gredzens» ir unikāls sniegums Latvijas kino.

Viņa pauda, ka 2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu atspoguļošanas projektiem uz lielajiem ekrāniem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljonu eiro. NKC filmu līdzfinansējis, trīs gadu periodā piešķirot tai 700 000 eiro.

«Filma savā veidā saskaņojās ar pasaules «trendu» jeb strāvojumu. Viens no mērķiem ir iekarot pasaules arēnu, piesaistot starptautiskos skatītājus. Varam sapņot, ka esam vareni, bet konkursos izsisties ir grūti. Eiropā ik gadu top aptuveni 2000 spēlfilmas. Konkurence par skatītājiem ir liela,» uzsvēra Rietuma.

Savukārt projekta kostīmu māksliniece Sandra Sila, sacīja, ka lielākā daļa filmā redzamo kostīmu veidoti specifiski tās uzņemšanai. Daļa no tiem būs aplūkojami izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas tiks eksponēta no 25.janvāra.

Kā ziņots, Graubas filma «Nameja gredzens» pirmizrādi Latvijas kinoteātros piedzīvos 17. janvārī.

_{Filmas «Nameja gredzens» režisors ir Grauba un producents - Andrejs Ēķis. Filma top ar Nacionālā kino centra atbalstu un sadarbībā ar Lielbritānijas kinoizplatīšanas kompāniju «Kaleidoskops» un Kauņas kinostudiju. Filmas producente ir SIA «Platforma».}