Autors asprātīgi atrisina šo mīklu, paskaidrojot, ka pārvietošanās notiek, nomainoties paaudzēm. Katrā koka sēkliņā snauž mazītiņš koka embrijs. Sēklai nokrītot no koka, sākas lielais ceļojums. Un kā saprast apgalvojumu, ka kokiem ir emocijas? P. Vollēbens uzbur interesantus koku raksturus – drosminieku, bailuli, huligānu, pļāpu. Un tie nebūt nav teiksmaini, bet gan ikdienas vērojumos un zinātniskos pētījumos balstīti tēli. Koki ar saknēm atpazīst savus draugus, ģimeni un bērnus, kā arī tos, kas naidīgi noskaņoti. Grāmata «Koku slepenā dzīve» atklāj, ka pasaulē viss ir saistīts un tikai, esot jūtoši, gudri un saudzīgi, vēl ilgi varēsim pastaigāties pa mežiem, smelties tajos spēku, mieru un piedzīvot pārsteigumu pēc pārseiguma. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas pastaiga mežā šķitīs pilnīgi citādāka.
Pēteris Vollēbens studējis mežsaimniecību un ilgus gadus strādājis valsts mežu pārvaldē. Taču, tikai kļuvis par mežzini Eifelā, Vācijā, izstrādājis jaunu – ekoloģijai un ekonomikai vienlīdz labvēlīgu – stratēģiju ar mērķi atgriezt dabā nepārveidotas mežu platības. Viņa pārziņā esošajos mežos smago meža tehniku aizstāj zirgi, nenotiek kailcirtes un netiek izmantota ķīmija.
No vācu valodas tulkojusi Aija Jakoviča.