Viņa norādīja, ka jau pašlaik, pateicoties Latvijas valsts simtgades svētkiem, uzsākta vairāku nacionāli nozīmīgu infrastruktūras objektu sakārtošana. Ministre pauda gandarījumu par Dziesmu svētku infrastruktūras sakārtošanu, norādot ka tajā pašā laika ir objekti, kuru realizācija nevirzās uz priekšu kā nepieciešams.

«No sirds ceru, ka Valsts Nekustamajiem īpašumiem izdosies pabeigt Rakstniecības un mūzikas muzeju, uzsākt Okupācijas muzeja pārbūvi, turpināt iesākto darbu pie Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā un citiem projektiem,» sacīja Melbārde.

Taujāta par šajā gadā paveikto, ministre norādīja, ka, veidojot 2018. gada valsts budžetu, ir izdevies atrisināt vairākas «degošas lietas», tostarp izcīnīts nozares speciālistu un citu darbinieku atalgojuma pieaugums, kam nākamgad atvēlēti papildus 4,4 miljoni eiro.

Līdzās nozares darbinieku atalgojuma pieaugumam, kā nozīmīgus veikumus Melbārde pieminēja Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma un Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma pieņemšanu, kas nozarei prasījis vairāk nekā 20 gadus.

«No nākamā gada KM skolu stipendijas būs Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālo skolu līmenī. Tāpat esam konceptuāli pavirzījušies uz priekšu ar VKKF finansēšanas modeļa maiņu nākotnē līdz 2020. gadam un jau nākamgad piešķirts papildu finansējums reģionālo kultūras programmu un populārās mūzikas projektu atbalstam,» teica Melbārde, piebilstot, ka pirmo reizi Latvijā nozīmīga satura izveidei valsts finansējumu saņēmuši vairāk nekā 70 dažādi nacionālo un reģionālo mediju projekti.

Īpaši gandarīta esmu, ka beidzot tiek sakārtota Dziesmu svētku infrastruktūra – Mežaparka estrāde un Daugavas stadions. Tomēr ir citi objekti, kuros vēl nevirzāmies pietiekami ātri uz priekšu. Taču šogad būtiski soļi sperti kultūras vidusskolu ēku un inventāra modernizācijā, tāpat darbu sākusi Kultūras akadēmijas Filmu skola. Sadarbībā ar Rīgas domes institūcijām atjaunots Brīvības piemineklis un VEF Kultūras pils.