«Mehāniskais Veidenbaums» ir trīs filozofu refleksijas par dzeinieka darbu «Apcerējumi iz mekānikas» (1894), kas papildinātas ar dzīvās animācijas un skaņu etīdēm. Mehāniskā Veidenbauma tēls tiek rekonstruēts balstoties gan vēsturiskās liecībās par tā laika latviešu studentu dzīvi Tērbatā, gan Veidenbauma vēstulēs ar brāli un laika biedriem, dzeju, zinātniskajiem apcerējumiem, bet galvenokārt uz darbu «Apcerējumi iz mekānikas».

Šis apcerējums bija savam laikam revolucionārs darbs, kas nevis izvirzīja jaunas teorijas vai veica atklājumus fizikā, bet sniedza ieskatu zemniekiem ekonomiskāk izlietot savus spēkus. Pareiza spēka lietošana ne tikai spētu uzlabot zemnieku dzīves labklājību, bet arī ļautu vērsties pret viņu apspiedējiem. Reizē «Apcerējumi iz mekānikas» ir vingrinājums, kā pašiem uz sevi un apkārtējo pasauli skatīties kā uz mehānismiem. Savukārt rekonstruēšanas procesa rezultātā tiek atklātas Veidenbauma neredzamās personības iezīmes un pretrunīgums.

Priekšnesums jaunā gaismā parāda Latvijas intelektuālās sabiedrības dzīvi pagājušā gadsimta sākumā, radot simbiozi starp Latvijas vēstures pētniecību un mūsdienu mākslu. Laikā, kad mainās cilvēka spēja uztvert informāciju iepriekš pierastajos formātos, tiek paplašināts metožu loks kā runāt par būtiskām personām un norisēm Latvijas ideju vēsturē.

Projekta radošā komanda: filozofi - Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš un Andris Hiršs, māksliniece - Ieva Nagliņa, mūziķi – Dimitrijs Rastoropovs un Kristaps Krāsains, režisore – Justīne Vaivode. Producente - Anete Enikova.