Šodienas redaktors:
Krista Garanča

60 gadu jubileju atzīmēs radošā kino apvienība «Telefilma-Rīga»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: LETA

2017.gada 28. novembrī plkst. 18 kinoteātra «Splendid Palace» mazajā zālē norisināsies radošās apvienības «Telefilma-Rīga» 60. jubilejai veltīts pasākums. Sarīkojumu vadīs kino scenārists un vēsturnieks Agris Redovičs. Ieeja brīva.

Radošās apvienības «Telefilma-Rīga» vēsture aizsākās 1957. gada rudenī, kad Latvijas Televīzija izveidoja kino grupu dažu cilvēku sastāvā, kura neilgā laikā pārtapa par spēcīgu radošu kolektīvu ar gandrīz 100 darbiniekiem. Tika uzņemtas dokumentālās filmas, koncertfilmas, multiplikācijas filmas un īsmetrāžas aktierfilmas, kuras skatīja visā Latvijā, demonstrēja Maskavas Centrālā televīzija un arī ārzemju televīzijas kanāli.

Agris Redovičs
Agris Redovičs Foto: LETA

Tika uzkrātas laikmeta liecības un iemūžinātas izcilas personības. Apvienībā darbojas profesionāli izglītoti režisori, operatori un skaņu režisori - Mihails Pjarns, Vija Bunka, Zigurds Zariņš, Rodrigo Rikards, Andrejs Feldmanis, Ansis Bērziņš, Skilla Pinne - Rikarde, Maruta Jurjāne, Roze Stiebra, Dzintra Geka, Augusts Sukuts u.c. Tapa filmas, kas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras vēsturē.

«Telefilma» bija atvērta labākajiem Latvijas autoriem. Te savus darbus veidoja režisori Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Hercs Franks, arī Ansis Epners un Rihards Pīks. Filmām tekstus rakstīja dzejnieki Jānis Peters, Imants Ziedonis, Vitauts Ļūdēns, mūziku sacerēja komponisti Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Pauls Dambis un citi. Kopējais «Telefilmā – Rīga» uzņemto filmu skaits sniedzas līdz 500. Tās tika veidotas ar svaigu, bieži avangardisku piesitienu. Apvienība ir arī zīmētās animācijas šūpulis, pateicoties Rozes Stiebras un Anša Bērziņa radošajam garam.

Viens no «Telefilma-Rīga» vadošajiem dalībniekiem - režisors Rodrigo Rikards teicis, ka «laba televīzija ir tāda, kas izveido filmas, kuras var pārdot un raidījumus nosūta festivāliem, kur iegūst medaļas un diplomus. Tāda radoša vienība bija Telefilma, kurai viens no dibinātājiem bija kinooperators Visvaldis Frijārs.»

Jubilejas seansā tiks izceltas vērtības no 1965. gada līdz apvienības slēgšanai 1994. gadam. Būs tikšanās ar filmu autoriem un spilgtiem filmu fragmentiem. Tiks demonstrēti Telefilmas celmlauža, operatora V.Frijāra filmas «Carnikavas nēģi», R.Rikarda «Dzīvais māls», M.Pjarna «Kola Brinjons» ar Kārli Sebri galvenajā lomā, A.Sukuta «Valentīna Zeile», E.Ermansona un M.Jurjānes «Prieks» (kas veltíta Dziesmu svétku simtgadei, ká arí J.Dzenīša, Skillas Pinnes Rikardes, A.Bērziņa, R.Stiebras, A.Līča un Dz.Gekas filmu fragmenti.

Nepalaid garām!

Uz augšu