Latvija izsenis ir bagāta ar kora dziedāšanas tradīcijām, ik pēc pieciem gadiem pulcējot kopā dziedātājus un dejotājus Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Jau trīs ceturtdaļas gadsimta latviešu koru tradīcijas kopj Valsts Akadēmiskais koris Latvija, kas savā pastāvēšanas vēsturē kļuvis par vienu no vispazīstamākajiem Eiropas koriem. Šogad tam aprit 75. jubileja, un, to atzīmējot, koris ielūdz uz foto izstādi «Valsts akadēmiskais koris Latvija. Laikam ejot», kas atspoguļo laika ritējumu no kora pirmsākumiem līdz šodienai un izceļ kora mākslinieciskos vadītājus un galvenos diriģentus, sadarbību ar pasaulslaveniem komponistiem un diriģentiem, kā arī koristu brīvā laika aktivitātes. Izstāde ir skatāma t/c Galerija Centrs Rīdzenes ielā no 13. līdz 26. novembrim.
Atklāta foto izstāde «Valsts Akadēmiskais koris Latvija. Laikam ejot.»
«Šie daži mirkļi raksturo laiku lokus, kuriem līdzi ir dzīvojis koris un tā diriģenti. Izstādē ir redzami daži no izcilajiem komponistiem un mūziķiem, ar kuriem korim ir bijusi radoša sadarbība,» atklāj ilggadējs kora direktors Māris Ošlejs, kas uzsāka darbu korī vienā laikā ar Māri Sirmo.
Koris tika dibināts 1942. gadā Ivanovas pilsētā, un jau tā pirmā mākslinieciskā vadītāja un diriģenta, jaunā komponista Jāņa Ozoliņa vadībā no 1942. līdz 1953. gadam koris sniedza vairāk nekā trīs tūkstošus koncertu. Pirmajos pēckara gados kora repertuārā bija galvenokārt mazās formas skaņdarbi, bet līdz ar meistarības izaugsmi repertuārs tika papildināts ar tādiem monumentāliem skaņdarbiem kā J. Haidna oratorija «Gadalaiki». Pēc Jāņa Ozoliņa kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Jānis Dūmiņš, pēc kura savukārt no 1960. līdz 1969. gadam kori vadīja Daumants Gailis.
1969. gadā par kora māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuva Imants Cepītis, ar kuru līdz 1989. gadam kopā strādāja arī viņa kolēģe un dzīvesbiedre Ausma Derkēvica. Šajā laikā korī dziedāja 90 dziedātāji, un tas pilnībā rada savu sūtību tieši vokālinsturmentālu formu atskaņošanā, gūstot spožus starptautiskus panākumus, jo otra tāda kora nebija visā Padomju Savienībā. Koris gandrīz trešdaļu gada strādāja ārpus Latvijas robežām, un ar laiku tā slava ar daudzo Ļeņingradas un Maskavas simfonisko orķestru un viņu ārzemju viesdiriģentu starpniecību sasniedza arī Eiropu. Jau drīz vien arī Eiropā kori sāka uzskatīt par vienu no labākajiem.
No 1993. gada trīs gadus kora mākslinieciskā vadītāja bija Janīna Puškovska, bet 1997. gadā korī sāka strādāt esošais kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais, kas pilnveidoja kora muzikālo inteliģenci un vokālo meistarību, padarot to par universālu vienību, kas spēj gan uzburt smalkas a capella gleznas, gan kopā ar trīskāršu orķestra sastāvu radīt grandioza vēriena balsu simfoniju. To novērtē ne tikai Latvijā, jo koris ir ļoti pieprasīts visā pasaulē, par ko liecina arī koncertu skaits ārpus Latvijas. Laika posmā no 1997. līdz 2017. gadam koris sniedzis 997 koncertus, no kuriem 650 ir izskanējuši Latvijā un 347 ārpus Latvijas robežām. Koris uzstājies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Mariss Jansons, Zubins Meta, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Vladimirs Aškenazi, Valērijs Gergijevs, Saimona Janga, Stīvens Leitons, Andris Nelsons, Vladimirs Fedosejevs un citiem. Kora augstākais sasniegums ir sadarbības koncerti ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri un diriģentu Marisu Jansonu pasaules turnejas ietvaros, atzīmējot orķestra 125. jubilejas gadu.