Kā ziņots, Bisenieks mūžībā aizgāja 89 gadu vecumā.

2009. gadā atdzejotājs, vācu valodas un literatūras pasniedzējs, habilitētais filoloģijas doktors iecelts par Atzinības krusta komandieri par mūža darbu valodniecībā. Bisenieks saņēmis Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu.

Nozīmīgākie viņa tulkojumi un atdzejojumi ir Arnolda Cveiga romāns "Strīds par seržantu Grišu» (1963), Tomasa Manna noveļu krājums "Tris-tans" (1966), Dantes Aligjēri "Vita nuova" (krāj. "Agrā renesanse", 1981) un "Dievišķā komēdija" (1994), "Atskaņu hronika" (1998), Johana Volfganga Gētes "Fausts" (tulk. kopš 1973), "Bhaga-vadgīta" (abi 1999), Hermaņa Heses un Rainers Marija Rilkes darbi.

Bisenieks piedalījies «Latviešu-vācu vārdnīcas» sastādīšanā, publicējis zinātniskus rakstus par vācu valodu. Viņš tulkojis vācu valodā Astrīdas Beināres romānu «Rīgas Dievmātes klosteris» (1995) un tāda paša nosaukuma drāmu (1998).

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, vietējie literatūras tulkotāji Bisenieku uzskatīja par autoritāti, sevišķi klasisku tekstu tulkošanā.

Saskaņā ar Memoriālo muzeju apvienības pausto, tulkotāja Silvija Brice savulaik norādījusi, ka Bisenieks izprot tekstu, ko dara labi ja 40% tulkotāju, kā arī zina valodu līdz niansēm, kas ir pa spēkam vien 20% tulkotāju, kā arī viņam piemītot unikāla spēja to visu ietērpt latviešu valodas vārdos.

Savukārt dzejnieks Knuts Skujenieks Bisenieku saucis par iedvesmas cilvēku. «Iedvesma var viņu uznest augstu un reizēm var arī drusku pievilt. Tulkošana ir viņa mīlestības darbs, jo viņa profesija ir valodnieks,» savulaik teicis Skujenieks.