Kultūras ministrija (KM) atklājusi pretendentu izvirzīšanu Izcilības balvai kultūrā, informē KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale. Izcilniekus apbalvojumam līdz 20. oktobrim var izvirzīt juridiskas personas, valsts un pašvaldības institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar kultūras procesu nodrošināšanu. Tāpat pretendentus var pieteikt arī KM nozaru konsultatīvās padomes.
Sākusies pretendentu izvirzīšana Izcilības balvai kultūrā
Kokale skaidroja, ka apbalvojuma pasniegšanas mērķis ir izteikt valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu valsts tēlu, kā arī cēluši tās prestižu pasaulē un veicinājuši kultūras nozīmīgumu sabiedrībā.
Uz balvu var pretendēt personas vai to apvienības, kuru individuālais vai kolektīvais starptautiska mēroga sasniegums iegūts literatūrā, grāmatniecībā, teātrī, kino, vizuālajā mākslā, dizainā, arhitektūrā, mūzikā, dejā, kultūras mantojumā vai kādā citā starpnozarē.
Pretendentu pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumam, izvērtēs Nacionālā kultūras padome. Apbalvojumus, tai skaitā 7000 eiro katrs no trim izcilniekiem saņems balvas pasniegšanas ceremonijā, kuru šogad KM organizē sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un citām ministrijas pārziņā esošajām augstskolām.
Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Pirmā balvas pasniegšanas ceremonija notika 2014. gada 22. decembrī.
Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti un Andris Nelsons.