Radošā kvartāla uzturēšana, sasaistot kultūru ar biznesu, ir vēl viena no izejām. Šis modelis savā ziņā strādā fon Stricka villas gadījumā – kaut kādam plānam ir jābūt, saka Mielavs: «Par biznesa plānu to nenosaukt, bet vajag kaut kādu vismaz skaidrību par to, kā to naudu pelnīt. Jo mēs tomēr īrējam, nevis esam kaut kāds Kultūras ministrijas velns-sazina-kāds-tur projekts.» Villā līdztekus kultūras pasākumiem organizē arī privātus pasākumus, tur notiek gan banketi, gan kāzas – tas nepieciešams, lai villa fon Stricka nams varētu palikt atvērta. Mārtiņš uzsver, ka nebūtu nekādas villas, ja nebūtu «Piena», tomēr viņš cenšas uzturēt kultūru un biznesu līdzsvarā:
«Kultūras pasākumi ir mazāk ienesīgi finansiālā ziņā, bet toties tie dod mājai to virzienu, sajūtu, ka tā netiek vienkārši brutāli nolietota.
Dod kaut kādu pievienoto vērtību. Tieši tas savienojums, kā panākt to balansu, lai tu vienkārši neizskrien cauri tai mājai pāris gados un lai viņa nepazūd. Lielākais izaicinājums ir to realizēt, gadu no gada atrast līdzekļus, enerģiju, neiestrēgt kaut kādā pašapmierinātībā, attīstīt un virzīt. Tā man ir kā sirdslieta un bizness kopā. Tam ir jāsavienojas.»
Tomēr uz Rīgā eksistējošajiem radošajiem kvartāliem kopumā paši to radītāji raugās mazliet skeptiski. Kaspars un Mārtiņš ir vienisprātis, ka radošo kvartālu koncepts Rīgā īsti nestrādā. Problēma sākoties jau pašā konceptā «radošs», spriež Mielavs: «Pats savienojums – radošais kvartāls – ir diezgan dumjš, nolietots. Tas neko nenozīmē!
Radošs ir katrs mudaks, kas kaut ko zīmē vai ir uztaisījis matus uz vienu pusi.
Tas vārds pēdējos gados 15 ir zaudējis savu svaru.» Viņš uzskata, ka Rīgas radošo kvartālu attīstīšanas ideja esot kļuvusi par pārlieku komercializētu pasākumu: «Parasti tā radošo vietu veidošana izpaužas apmēram tā: ieliksim restorānu, ieliksim galeriju, ieliksim kaut kādu pasākumu vietu, nosauksim to visu kaut kā tēlaini un uztaisīsim smuku veblapu. Ļoti milzīga ir tā plaisa starp reāli radošo un to, kas tiek popularizēts kā radošs. Reāls izaicinājums ir, piemēram, kad tev nav naudas. Līdz ar to visi tie miljonu projekti, kuri sevi pasludina par radošajiem kvartāliem, – tur jau, manuprāt, ir jau mazs errors ar to vien, ka tas kvartāls tiek uzbūvēts no nulles.»
Radošo kvartālu eksistenci sarežģī arī sabiedrības attieksme, uzskata Kaspars. Viņš teic, ka Rīga vēl nav gatava tam radošo kvartālu modelim, kas jau sen darbojas Eiropā: «Mēs nevaram tā copy-paste paņemt ārzemju modeli. Pie mums tas nestrādā. Pie mums trūkst mērķtiecīgas kultūrpolitikas, kas veicinātu mūsdienīgas latviešu kultūras identitātes veidošanos. Tā latviešu kultūras identitāte, kas ir šobrīd izveidojusies un tiek attīstīta, balstās uz ļoti tradicionālām vērtībām – Rainis, Dziesmusvētki, tautasdziesmas un etnogrāfija. Ja kāds runā par akadēmiskās mūzikas «zelta fondu», tad tas ir Dārziņš, Kalniņš, Vasks – bet tas nenozīmē, ka mums nav cilvēku, kam interesē kaut kas vairāk. Ir vesela rinda ar jaunajiem komponistiem, kuri parādās radio vai orķestra programmās kā kaut kas supereksperimentāls – bet līdz ar to tikai dažreiz.» Viņš uzsver, ka neviens no Rīgas radošajiem kvartāliem arī īsti nav rītdienai: «Ir jāizdara 99 kļūdas, lai realizētu to talantu, uztaisītu to vienu ideālo kaut ko, lai arī kas tas būtu. Radošajiem kvartāliem vajadzētu būt tiem inkubatoriem, kur šīs kļūdas notiek, un pēc tam tas viens veiksmīgais no 99 mēģinājumiem pēc tam nonāk muzejā vai koncertzālē. Diemžēl pašreizējie kvartāli nepilda šo funkciju.»
Citās domās ir Katrīna - viņa ir pārliecināta, ka eksistējošie Rīgas radošie kvartāli ir tikai pats sākums: «Man liekas, ka ir ļoti daudz pozitīvu piemēru. Mums ir pietiekami daudz aktīvu un radošu cilvēku, kas ir gatavi idejas vārdā ieguldīt savu laiku, savus līdzekļus, lai radītu kaut ko brīnišķīgu un vērtīgu. Skaidrs, ka mums nav tādu radošo kvartālu, kādi ir Londonā vai Ņujorkā – ko mēs varam gribēt, mēs esam tikai pašā ceļa sākumā. Bet man liekas, ka tas ceļš ir iesākts labi, tas asfalts lejas labi. Tikai jāturpina. Tas, kā mums pietrūkst, ir tā pozitīvā domāšana.»
Kā attīstīt Latvijas laikmetīgo kultūru un vai finansiālais aspekts bremzē radošuma attīstību? Par to, kas vēl nepieciešams bez līguma parakstīšanas par ienākšanu telpās, lai izveidotu un uzturētu radošo kvartālu, lai tas vispār varētu nest «radošā kvartāla» nosaukumu, 6. septembrī plkst. 19.00 Tērbatas ielas «Bang Bang» veikalā sadarbībā ar Adidas Latvija notiks paneļdiskusija, kurā piedalīsies radošo kvartālu attīstītāji Katrīna Jaunupe, Kaspars Lielgalvis un Mārtiņš Mielavs.