Līdzās Raiņa un Aspazijas darba vērtējumam autors šajā grāmatā sniedz konkrētus, spilgtus iespaidus par abu rakstnieku raksturu, noskaņojumu, idejām, uzskatiem, darba un ikdienas dzīvi utt.
Daļā grāmatas viņš atsauc atmiņā sarunas un saraksti, kas sniedz dzīvu priekšstatu par Raiņa un Aspazijas Kastaņolas posmu.
Savukārt cita nodaļa («Brīvajā Latvijā») veltīta atmiņām un pārdomām par Raiņa un Aspazijas radošo un sabiedrisko dzīvi pēc atgriešanās no trimdas. Šajā laikā F.Cielēns, kurš ir viens no Saeimas sociāldemokrātu frakcijas līderiem, ļoti cieši saskaras ar Raini ikdienas darbā. Viņš vēsta par Raiņa vēlmēm iesaistīties Latvijas valsts celtniecībā tieši, ne tikai ar savu literāro darbu idejām; par šķēršļiem, kas lielajam dzejniekam liedz ieņemt prezidenta un citus augstus amatus; par viņa sarūgtinājumu un neizpratni; par viņa veiksmēm izglītības ministra postenī, kā arī daudz ko citu.
F.Cielēna grāmata ir emocionāls un faktiem bagāts dokuments, kas lasītājam ļauj tuvoties gan Raiņa un Aspazijas personībām, gan Latvijas valsts dramatiskajai tapšanai. Autors, kurš daudzus gadus pavadījis trimdā Rietumeiropā un kopš jaunības iepazinis Rietumu kultūru, pavisam dabiski iesaista mūsu valsti un tās garīgās virsotnes plašākā Eiropas kontekstā.
Paradoksālā veidā šķiet, ka šīs grāmatas izdošana Raiņa un Aspazijas dzimtenē nu ir sagaidījusi savu īsto laiku. Pēc abu dzejnieku vētrainā jubilejas gada, kas uzjundīja dažādas atklāsmes, atradumus, viedokļus, versijas, fantāzijas, bet, galvenais, daudzos atmodināja jaunu interesi par dzejniekiem, šī konkrētās atmiņās balstītā grāmata itin kā pēc nelielas pauzes atkal varēs raisīt pārdomas, šaubas, pārliecību, emocijas, kurām nesen sagatavota laba augsne.