Grāmatas autors Fēlikss Cielēns (1888 – 1964) ir ievērojams Latvijas politiķis, sabiedriskais darbinieks, jurists, rakstnieks; viens no vadošajiem latviešu sociāldemokrātiem, 1905.gada cīnītājiem, Latvijas valsts dibinātājiem un veidotājiem. Bijis Latvijas ārlietu ministrs, sūtnis Francijā, Spānijā un Portugālē, Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts, pretošanās kustības dalībnieks. F.Cielēnam ir liela nozīme Latvijas valsts tapšanā, un viņš ir arī autors Latvijas Centrālās padomes memorandam (1944), kas saistīts ar cerību Otrā pasaules kara laikā Latvijas valsti glābt un saglabāt. No literārā devuma plašāk pazīstami ir viņa memuāri «Laikmetu maiņā».

Atmiņu un pārdomu grāmatu «Rainis un Aspazija» F.Cielēns sarakstījis 1950. gadu sākumā trimdā Zviedrijā. Lai gan šīs atmiņas ir izmantotas Raiņa un Aspazijas pētnieku un vēsturnieku darbos, tās nav plaši pazīstamas lasītājiem Latvijā.

F.Cielēns iepazinās ar Raini un Aspaziju Šveicē, kur arī pats pavadīja trimdas gadus pēc 1905.gada revolūcijas. Līdz viena un otra dzejnieka mūža beigām viņš uzturēja ar viņiem draudzīgas attiecības, kuras tikai reizēm apēnoja atšķirīgs viedoklis kādā ideoloģiskā vai politiskā nostādnē. F.Cielēnam kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas aktīvam pārstāvim dažkārt nācās kliedēt Raiņa nesapratni par savas partijas biedru rīcību vai attieksmi pret viņu.

Līdzās Raiņa un Aspazijas darba vērtējumam autors šajā grāmatā sniedz konkrētus, spilgtus iespaidus par abu rakstnieku raksturu, noskaņojumu, idejām, uzskatiem, darba un ikdienas dzīvi utt.

Daļā grāmatas viņš atsauc atmiņā sarunas un saraksti, kas sniedz dzīvu priekšstatu par Raiņa un Aspazijas Kastaņolas posmu.

Savukārt cita nodaļa («Brīvajā Latvijā») veltīta atmiņām un pārdomām par Raiņa un Aspazijas radošo un sabiedrisko dzīvi pēc atgriešanās no trimdas. Šajā laikā F.Cielēns, kurš ir viens no Saeimas sociāldemokrātu frakcijas līderiem, ļoti cieši saskaras ar Raini ikdienas darbā. Viņš vēsta par Raiņa vēlmēm iesaistīties Latvijas valsts celtniecībā tieši, ne tikai ar savu literāro darbu idejām; par šķēršļiem, kas lielajam dzejniekam liedz ieņemt prezidenta un citus augstus amatus; par viņa sarūgtinājumu un neizpratni; par viņa veiksmēm izglītības ministra postenī, kā arī daudz ko citu.

F.Cielēna grāmata ir emocionāls un faktiem bagāts dokuments, kas lasītājam ļauj tuvoties gan Raiņa un Aspazijas personībām, gan Latvijas valsts dramatiskajai tapšanai. Autors, kurš daudzus gadus pavadījis trimdā Rietumeiropā un kopš jaunības iepazinis Rietumu kultūru, pavisam dabiski iesaista mūsu valsti un tās garīgās virsotnes plašākā Eiropas kontekstā.

Paradoksālā veidā šķiet, ka šīs grāmatas izdošana Raiņa un Aspazijas dzimtenē nu ir sagaidījusi savu īsto laiku. Pēc abu dzejnieku vētrainā jubilejas gada, kas uzjundīja dažādas atklāsmes, atradumus, viedokļus, versijas, fantāzijas, bet, galvenais, daudzos atmodināja jaunu interesi par dzejniekiem, šī konkrētās atmiņās balstītā grāmata itin kā pēc nelielas pauzes atkal varēs raisīt pārdomas, šaubas, pārliecību, emocijas, kurām nesen sagatavota laba augsne.

F.Cielēna grāmatas stils un apjoms padara to interesantu un pieejamu ne tikai zinātniekiem (filologiem, vēsturniekiem, politologiem utt.) un žurnālistiem, bet arī visiem citiem lasītājiem – tiem, kuri to neizmantos profesionālos nolūkos. Tā ies pie sirds visiem, kam interesē mūsu kultūra, jo skaidrs skatījums uz problēmām un notikumiem (politiķu darbību, operas un teātru sacensību utt.), kurus var salīdzināt ar mūsdienu Latvijas īstenību, nav šķirams no autora neslēptās mīlestības un cieņas pret savu valsti un tās gara darbiniekiem.

Šai grāmatai būtu jāatrod vieta katrā bibliotēkā, it sevišķi skolas bibliotēkā, jo tā var palīdzēt skolotājiem veidot skolēnos dzīvu priekšstatu par Raini un Aspaziju un rast atbildes uz dažādiem skolēnu jautājumiem.

Pāri visam – grāmata ir interesanta, un nav nemaz daudz iespēju ieskatīties Latvijas pagātnes notikumos un cilvēkos ar to līdzgaitnieku acīm.

Nelielus ievadvārdus grāmatai sniegusi F. Cielēna meita I. Cielēna (1927), kura ne vien ir grāmatas tapšanas tieša lieciniece, bet arī glabā Raiņa un Aspazijas «pieskārienus».

www.lietusdarzs.lv