80. gados par naktsdzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst mazās ekstazi tabletes, ko citi dēvē arī par ‘mīlestības zālēm’ ar iespaidīgiem blakusefektiem. Tās liek dejot visu nakti tehno ritmos, pakļauties karstuma viļņiem, glāstiem un ciest no dehidratācijas. ‘Mīlestības tabletes’ baudīja arī tie, kas grieza zobus, cieta no eksistenciālām sāpēm un mēģināja izdarīt pašnāvību. Kā jebkuram piedzīvojumam, arī ekstazī ir savi kāpumi un kritumi un autors, vairs tās nelietojot, arī citiem neiesaka bojāt savas smadzenes. Katrs no šiem stāstiem ir kā spēcīgs franču aromāts, pēc kuru izlasīšanas ir vēlme ievilkt svaigu gaisa malku.

Franču rakstnieks Frederiks Beigbeders divdesmit piecu gadu vecumā pievēršas rakstniecībai, žurnālistikai, reklāmai. Tieši reklāma kā industrija viņam radījusi ceļu pie lasītājiem, izdodot atmaskojošus darbus par patērējošu sabiedrību. Kaut gan šajā darbā autors neiesaka lietot ekstazī, lai nojauktu emocionālās barjeras, daudzi šos stāstus sauc par reklāmistu iedvesmas grāmatu. Beigbeders provocē ar piedauzīgumu, skandāliem un ironiju, regulāri rūpējoties, lai par to uzzina dzeltenā prese. Beigbeders nekad nav noliedzis, ka populārs rakstnieks, par kādu Francijā viņš ir kļuvis, drīkst dzīvot pēc pilnas programmas, tādēļ neesiet pārsteigti, ja jums liksies, ka «Ekstazī stāstos» atpazīsiet pašu autoru – vairums viņa darbi ir balstīti uz autobiogrāfiskiem materiāliem. Beigbeders dzīvo Parīzē, raksta grāmatas, publicē literatūras kritiku un vada televīzijas šovus. Brīvajā laikā viņš vada arī pieaugušo izklaides žurnālu Lui. Trīs no viņa romāniem, tai skaitā skandalozais 14,99 eiro, pārtapuši arī filmās.

Izdodot šo grāmatu, vēlamies novērot latviešu lasītāju reakciju, tādējādi izdabājot «dzīvā klasiķa» mērķim – likt apjaust stereotipu ietekmi uz sevi. Beigbeders lieliski apzinās savu darbu vērtību un pazīst savus lasītājus, tādēļ radījis literatūru, kuru, kaut vai slepus, zem segas, vientuļā garāžā vai bēniņu stāvā, gribēs izlasīt pat kautrīgākais.

Frederiks Beigbeders ir labi pazīstams lasītājiem Latvijā, un «Ekstazī stāsti» ir vienīgā viņa grāmata, kas līdz šim nav tulkota latviski.

2013. gada pavasarī Frankofonijas dienu ietvaros Francijas institūts Latvijā sadarbībā ar apgādu «Mansards» rīkoja jauno tulkotāju konkursu franču valodas studentiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Labāko tulkojumu autori tika aicināti piedalīties radošajā darbnīcā, kas veltīta literāru tekstu tulkošanas teorijai un praksei. Frederika Beigbedera «Ekstazī stāstu» latviskojums tapis šajā darbnīcā Gitas Grīnbergas vadībā un redakcijā.

Grāmatu «Ekstazī stāsti» izdevis apgāds «Mansards». Iespēja iegādāties interneta veikalā apgadsmansards.lv (grāmatas tiek sūtītas pa pastu un Omniva pakomātiem) kā arī pieprasiet grāmatnīcās visā Latvijā.

www.apgadsmansards.lv

_{Zigmunda Lapsas dizains, no franču valodas tulkojušas Elīna Brasliņa, Anna Elizabete Griķe, Gita Grīnberga, Justīne Janpaule, Sintija Kalniņa, Laila Moreina, Kristīne Piterāne un Egija Roze.}