Viens no spilgtākajiem astoņpadsmitā festivāla «Baleta zvaigznes Jūrmalā» notikumiem būs Štutgartes baleta vadošo solistu Alīsijas Amatrieinas un Džeisona Reilija uzstāšanās. Viņu lomu saraksts ir iespaidīgs, un arī programma, kuru mākslinieki piedāvās skatītājiem Latvijā, ir izcila. Spāniete Alīsija Amatrieina un kanādietis Džeisons Reilijs dejos pas de deux no Džona Kranko baleta «Oņegins» un Džona Noimaijera baleta «Otello». Labi zināmie ziemeļu un dienvidu mīlas kaislību stāsti izcilo horeogrāfu rokās ieguvuši vēl emocionālākas dimensijas. Džona Kranko un Džona Noimaijera darbi Latvijā līdz šim nav iestudēti, un arī viesmākslinieku izpildījumā fragmenti tiek rādīti reti, jo šo lomu interpretācija prasa ne tikai izcilu un vispusīgu dejas tehniku, bet arī lieliskas dramatiskā tēlojuma spējas.

Džona Kranko baleta «Oņegins» pirmizrāde notika 1965. gada 13. aprīlī Štutgartē. Iestudējums atspoguļo Kranko kā naratīvās horeogrāfijas ģēniju, parādot smalki izzīmētus raksturus, kuri transformējas konfliktu iespaidā. Vairāk nekā 50 gadus pēc pirmizrādes «Oņeginu» vēl aizvien uzskata par Kranko meistardarbu, kuru izpilda vairāk nekā 20 baleta trupu repertuārā visā pasaulē. Džona Kranko horeogrāfija ietver plašu dejas formu spektru – tautas deju, moderno deju, balles dejas un akrobātiku. Īpaši sarežģīta ir Tatjanas loma, kas no balerīnas prasa dramatisku jutīgumu un tehniskas fineses.

Džonam Noimaijeram Šekspīra luga «Otello» ir par nespēju pazīt otru cilvēku. «Es redzu, kā lugā «Otello» ļoti spēcīgas attiecības tiek sistemātiski iznīcinātas, jo starp diviem cilvēkiem vienmēr ir robeža, kas traucē pilnīgi saprast vienam otru.» Baleta «Otello» pirmizrāde notika 1985. gadā, un tas ļoti ātri ieguva kulta statusu. Darbā skan Arvo Pērta, Alfrēda Šnitkes, Nana Vaskonselosa un citu komponistu mūzika. Horeogrāfiju, scenogrāfiju un arī tērpus radījis Džons Noimaijers pats. «Otello redz Dezdemonu kā Botičelli dievieti vai jaunavu,» stāsta Noimaijers. «Un Dezdemona redz Otello kā mežonīgo melnādaino karotāju. Tas viņus aizrauj. Visu baletu caurvij ideja, ka viņi cenšas viens otru ieraudzīt tādu, kādi viņi ir patiesībā.»

Džeisons Reilijs ir dzimis Toronto, kur arī mācījās Nacionālajā baleta skolā. Pēc skolas absolvēšanas 1997. gadā Dž. Reilijs pievienojas Štutgartes baletam. 2003./2004. gada sezonā viņš kļuva par vadošos solistu, bet 2015. gadā saņēma Vācijas Kultūras ministrijas augstāko apbalvojumu dejā. Džeisons Reilijs ir viens no visdaudzpusīgākajiem Štutgartes vadošajiem dejotājiem. Viņš dejojis plašu spektru lomu slavenu horeogrāfu baletos – galvenās lomas Džona Kranko un Džona Noimaijera darbos, kā arī lomas Džordža Balančina, Morisa Bežāra, Džeroma Robinsa, Viljama Forsaita, Itzika Galili un citu horeogrāfu darbos. Lomas īpaši viņam veidojuši Džons Noimaijers, Veins Makgregors, Sidi Larbi Čerkaui, Mauro Bigoncetti, Kristians Špuks un citi.

Štutgartes balets ir viena no ietekmīgākajām baleta trupām pasaulē. Tā slava sākās horeogrāfa Džona Kranko laikos, kurš Štutgartē sāka strādāt 1961. gadā. Kopš tā laika trupa ir pasaules baleta ainas priekšplānā. Džons Kranko paralēli savu izrāžu iestudēšanai iedrošināja arī trupas dejotājus izmēģināt roku horeogrāfijā. Tā dzima arī divi no mūsdienās ļoti labi zināmiem horeogrāfiem – Jiržījs Kiliāns un Džons Noimaijers. Štutgartes balets ir slavens ar tehniskiem dejotājiem un stilistiski plašu repertuāru. Tas vilina ne tikai skatītājus, bet arī dejas talantus no visas pasaules. 62 dejotāju lielajā trupā dejo pārstāvji no 20 valstīm. Kopš 1996. gada trupas mākslinieciskais vadītājs ir Reids Andersons.

_{6. augustā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē norisināsies krāšņākais baleta notikums vasarā – 18. Starptautiskais baleta festivāls «Baleta zvaigznes Jūrmalā». Festivālā ik gadu vasarīgi atraisītā atmosfērā tiekas esošās un uzlecošās pasaules mēroga baleta zvaigznes un laikmetīgā horeogrāfija draudzīgi sadzīvo ar klasiskā baleta pērlēm.}