«Redziet, kādā šaurībā man tā mākslas telpa. Pabeigtās gleznas ir izliktas izstādēs, te man glabājas daudzi nepabeigtie darbi. Kāpēc nepabeigti? Ja man nepatīk vai apnīk, atstāju nepabeigtu... Kad uznāk iedvesma, paņemu gleznu un turpinu,» rādot plauktos sakārtotās gleznas, stāsta mākslinieks. Viņš piebilst, ka ar gleznošanu aizrāvies bērnībā un zinības apguvis pašmācības ceļā. «Sanāk gan tā gleznošana ar lieliem pārtraukumiem, šad tad ļoti maz, pēc tam kādu laiku pavisam ne un tad atkal,» izdevumam «Kas Jauns» atklāj Streičs.

Taujāts, vai gleznas mēdz arī notirgot, Jānis smaidot nosaka: «Nevaru pārdot, jo nezinu, cik prasīt.» Viņš uzsver, ka pārsvarā mākslā ataino Latvijas un Lietuvas ainavas. «Tās ir konkrētas. Dabas skatus gleznoju pēc atmiņas un arī pēc fotogrāfijām,» paskaidro Streičs.

Vairāk lasi izdevumā «Kas Jauns».