/nginx/o/2018/07/06/8260279t1ha5c0.jpg)
«Mums nebija ne priekšteču, ne pēcteču. Vienmēr vakaros pēc raidījuma, gulēt ejot, drēbes noliku zināmā vietā, ja nu nakts vidū man pie durvīm kāds pēkšņi zvanītu no čekas. Vēlāk pat uzzināju, ka čeka patiešām par mani bija interesējusies - vai nu iesākuši, vai gribējuši iesākt lietu. Tomēr šā raidījuma smagākās blaknes, ar ko nebija viegli sadzīvot, bija tas, ka daudzi mani uzskatīja par idiotu,» izdevumam «Kas Jauns» par laiku «Zaķusalas ritmos» stāsta LTV žurnālists Andrejs Volmārs (67).
«90. gadu sākumā mums bija tikšanās ar TV skatītājiem Salacgrīvā, un tad kolēģi man atstāstīja — vietējie esot brīnījušies: «Izrādās, tas Volmārs ir normāls cilvēks!»» turpina Andrejs Volmārs.
Raidījuma «Zaķusalas ritmi» laikā Volmāram esot bijusi aktīva dzīve: «Man bija trīs paralēlās dzīves - taisīju «Panorāmai» sižetus, gāju pa ielu, un bērni skrēja pakaļ, saukdami: «Zaķusalas ritmi, Zaķusalas ritmi!» Jaunas meitenes mirdzošām acīm skatījās sveicinoties... Es vadīju arī «Mis Latvija» konkursus. Aktieri mani vienmēr ir uztvēruši par savējo. Viņiem es biju tieši tāds pats aktieris kā viņi.»
Ar aktieriem arī esot bijusi baudīta bohēmiska dzīve: «Mēs taču ar viņu reiz Siguldā braucām augšā ar gaisa balonu - operators, Elza Radziņa un es. Nolaidāmies lejā - cepuri nost! Tur mūs gaidīja Oļģerts Šalkonis, Elza viņam uzsauca: «Taisi vaļā!» Attaisījām pudelīti, sadzērām. Sešos no rīta! Kopā ar skatuves leģendām ticis daudz dzerts...»
Vairāk par šā laika atmiņām lasi intervijā žurnālā «Kas Jauns».
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)