Izlasē iekļautas 20 dziesmas, no kurām jaunākā ir Maestro Raimonda Paula dziesmas «Visskaistākie vārdi» versija, kas iedziedāta kopīgi ar Inetu Rudzīti un Jelgavas Tirkīza kori, bet visas pārējās ir dziedātāja klasiskie 80. gadu superhiti, informē «Mikrofona ieraksti».

Albuma bukletā atrodams izsmeļošs muzikoloģes Daigas Mazvērsītes apraksts par dziedātāja radošās dzīves gājumu un fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Sērijā «Leģendas» līdz šim ir izdoti jau seši albumi - jau pieminētā Žorža Siksnas izlase, Noras Bumbieres, Viktora Lapčenoka, Ojāra Grinberga un Edgara Liepiņa labāko dziesmu izlases, kā arī izlase «Leģendas Ziemassvētkos».

Siržu apdziedātājs un lauzējs – Žoržs Siksna

Jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām Latvijā netrūkst dāmu, kas, izdzirdot radio dziedam Žoržu Siksnu, lūdz: «Pagrieziet skaļāk!» Katram dziedātājam ir savi klausītāji, un Žoržam tie ir cilvēki ar smeldzīgu sirds noskaņojumu un lirisku pārdomu cienītāji. Šis mākslinieks nekad nav grasījies izpatikt it visiem un jau savas karjeras pirmsākumos noskaņojies uz vidējās paaudzes, ne trakulīgo jauniešu viļņa. Līdz ar to dziedonis allaž devis priekšroku melodiskai mūzikai, kura ļauj pienācīgi atklāties viņa rūpīgi skolotajam priekšnesumam. Uz skatuves Žoržs nelēkā un nestāv uz galvas – viņa tenors ir klase pati par sevi, arī ierakstos saglabājot daudzkrāsaino un silto tembru.

Savu neikdienišķo vārdu 1957. gada 13. jūnijā dzimušais Žoržs Siksna mantojis no tēva, kam bija lieliska, spēcīga balss, tāpat kā vectēvam – kora dziedātājam. Kopš bērnu dienām leišmalē, Augstkalnē un Kroņaucē uzaugušo zēnu pavadījusi mūzika, jau divu gadu vecumā tēvs viņu skubināja dziedāt, un Žoržam neinteresēja profesijas, kas nebūtu saistītas ar skaņu pasauli. Viņam paveicās ar mūzikas skolotāju Annas Brigaderes astoņgadīgajā skolā. Interese par kori un dziedāšanu pamodās jau pirmajā klasē, Žoržs sāka mācīties spēlēt klarneti un astoņgadīgs kā līdzīgs ar līdzīgu muzicēja kopā ar pieaugušajiem pūtēju orķestrī. Klarnetes spēle apgūta Dobeles mūzikas skolā, pirmo instrumentu Žoržam no ārzemēm atsūtīja vecmāmiņa.

Kolhozā Tērvete bieži tika rīkoti Rīgas slavenību koncerti, Žoržu sajūsmināja tolaik populāro operdziedoņu priekšnesumi, tomēr uz Jelgavas mūzikas vidusskolu 1972. gadā viņš devās mācīties klarnetes spēli. Nonācis pedagoga Jūlija Grūtupa rokās, Siksna ar laiku saprata, ka klarnetes virtuozs no viņa tomēr neiznāks. Viņš arī nebija ļoti paklausīgs un čakls skolēns, ar prieku iesaistījās ballīšu ansambļos, kur izdevās arvien biežāk uzdziedāt. Un, kad Žoržs kļuva par Jelgavas estrādes orķestra «Gamma» solistu, šo jauno, spilgto dziedātāju atzinīgi novērtēja arī ikgadējās republikāniskajās pašdarbnieku skatēs.

Pēc pirmajiem panākumiem nāca apziņa, ka vokālo mākslu nāksies studēt nopietni. 1976. gadā Žoržs Siksna sāka mācīties Itālijā skolotā, pirmās brīvvalsts laikā ar lieliem panākumiem Eiropā koncertējušā tenora Leonīda Zahodņika vokālajā studijā. Veselu divpadsmit gadu garumā Siksna čakli apguvis itāļu bel canto noslēpumus, kļūdams par īpašnieku lieliskai, skolotai, saulainai balsij, kam nav līdzīgu latviešu estrādē.

Iespējams, tieši Zahodņiks «pačukstēja» Raimondam Paulam, ka viņa rokās nonācis lietaskoks – 1978. gadā Maestro uzaicināja Žoržu pievienoties viņa vokāli instrumentālajam ansamblim «Modo». Dziedonim iesācējam tas nozīmēja kļūšanu par profesionālu mākslinieku, pievienojoties Filharmonijas kolektīvam, kā arī Herstvuda lomas iestudēšanu mūzikla «Māsa Kerija» koncertuzvedumā «Modo» repertuārā. Par debijas spožumu liecināja Mirdzas Zīveres un Žorža Siksnas jeb Kerijas un Herstvuda dueta Ilgi pēc tevis es gāju iekļūšana Mikrofona '78 aptaujas 7. vietā. Klausītāji ar sajūsmu ieklausījās Siksnas liriskajā tenorā, ar iecietību vērtēja Žorža tobrīd vēl nedrošos skatuves priekšnesumus. Kautrība vairoja uztraukumu pirms koncertiem. Līdz pēdējam brīdim jauneklis aizkulisēs atkārtoja dziesmas pirmo pantu, un šādās reizēs aizsvīdušās brilles pat glāba – publika vairs nebija saskatāma.

Drošāk Žoržs jutās pie ierakstu studijas mikrofona Latvijas radio solista darbā vairāk nekā 10 gadu garumā, tomēr par saviem agrīnajiem ieskaņojumiem dziedonis nav pārāk augstās domās. Pretēji klausītājiem, kas viņa dziesmas ierindojuši augstās vietās Mikrofona aptaujā. Paula Mana pirmā dziesma – 3. vietā (1979), Muļķe sirds – 2. vieta (1980), Ugunsputns – 7. vieta (1981), Dedz, zvaigzne, dedz – 13. vieta (1982). Par teju augstāko sasniegumu Mikrofona sacensībā kļuva Pētera Jurciņa «Vālodzīte», kas, ļaujot atsvaidzināt arī klarnetes spēles prasmi. bijusi viena no populārākajām Žorža repertuārā, tāpat kā Grigorija Zilbera Leonora un Ivara Vīgnera komponētā «Mātei» (3. vieta Mikrofonā ‘85). Šī perioda skaistākās dziesmas tagad ir iespēja izbaudīt šajā ierakstu albumā sērijā Leģendas. Un, kamēr modes grupiņas Latvijā ir nākušas un gājušas, Žoržs Siksna gadu no gada spējis noturēt nemainīgi augstu sava priekšnesuma kvalitātes latiņu, līdz ar to publikas mīlestību.

Žorža Siksnas iedvesmas avots allaž bijuši Brodveja mūzikli, lieliskie dziedoņi Toms Džonss un Karels Gots, Bārbra Streizande un Vitnija Hjūstone. Radio solista gaitās, pildot obligātā repertuāra klaušas, gan nācies dziedāt arī daudz vāju dziesmu, taču sūdzēties par labu skaņražu uzmanību dziedātājam nav nācies. Raimonda Paula mūzikas periodam sekoja sadarbība ar Helviju Stengrevicu, Zigismundu Lorencu, pieredze un skatuves rūdījums auga augumā, bet 90. gadu sākumā Siksna pārsteidza visus, lauzdams stereotipus par sevi kā estrādes dziedoni. Koncertos Muzikālajā teātrī un Vāgnera zālē izskanēja neapoliešu dziesmas, operu ārijas, kas vēlāk iemūžinātas albumā Ne tikai opera… (2007). Divus gadus Žoržs dziedājis Ļenski Pētera Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins iestudējumā Klaipēdas muzikālajā teātrī, beidzot varēdams izpaust visu sava liriskā tenora iespēju plašo spektru.

Dīkā Žoržs Siksna nav stāvējis nekad: 80. gados neatteicās uzstāties restorānos, 90. ķērās pie dziedāšanas privātās ballītēs, bet šajā gadsimtā piekrita kļūt par kruīza kuģa mākslinieku. Tas līdztekus nerimtīgai koncertdarbībai gan solo, gan dažādos sastāvos – kopā ar Margaritu Vilcāni, Viktoru Lapčenoku, Labvēlīgo tipu, arī Dzintaru Čīču un citiem kolēģiem. Nav apstājies darbs arī pie ierakstiem: ieskaņoti soloalbumi Vasaras vīns, Mēness pār Neapoli, Tevi sveicinot, Atnāc vakarā, Ziemassvētku programma ar bērnu kori Varavīksne u.c. Ar jauno paaudzi Siksna ne tikai sadziedājies, bet darbojas arī kā vokālais pedagogs.

Žorža skandēto Raimonda Paula dziesmu versiju albums Mēs tikāmies martā izpelnījās 2013. gada labākā šlāgermūzikas albuma godu. Tovakar dziedātājs, pieradis pie otrajām vietām, laicīgi devās mājup, arī šoreiz necerēdams uz uzvaru... Izskatās, ka ar laiku rimis kareivīgums, ko Siksna demonstrēja arī šovā Koru kari (2009), ar toreizējā Jelgavas kora dalībniekiem sadarbodamies arī turpmāk. Taču nemainīga palikusi mākslinieka lieliskā humora izjūta un paškritika: lai dziedonis saglabātu muzikālo ilggadību, viņam nemitīgi sevi jāpilnveido, jāpapildina repertuārs – ar šo uzskatu Žoržs Siksna ir uz skatuves jau vairāk nekā 40 gadu! Bet sirdij jau nevajag skaitu…

_{Daiga Mazvērsīte}