Ulla, Elīna un Lina savu stāstu gribētu iesākt ar vārdiem: «Reiz sensenos laikos…», taču izstāde ir pirmā bezdelīga trīs Baltijas valstu bērnu grāmatu ilustratoru sadarbībā, tādēļ viss notiek šeit un tagad.

Te nu mēs esam – trīs neatkarīgas mākslinieces, kuras, gaidot Rail Baltica ierīkošanu, nolēmušas izstāstīt savu Baltijas stāstu caur zīmējumiem, aicinot ļaudis ceļojumā pa Igauniju, Latviju un Lietuvu. Mēs visas trīs esam arī bērnu grāmatu ilustratores, tāpēc bibliotēkas mums šķiet labākās vietas, kur izstādīt savu veikumu. Stāstot mēs izmantojam visdažādākās tehnikas, bet stāsti visi kā viens domāti bērniem – lai ievilinātu jaunos lasītājus grāmatu pasaulē. Teju ikvienam no mums ir grāmatas, ko esam iemīļojuši jau bērnībā un kuras tagad dzīvo mūsu atmiņās. Spēja radīt šīs atmiņas, piešķirt sejas stāstu varoņiem ir atbildīgs un godpilns pienākums, kuram ikviena no mums trim pieiet ļoti apzinīgi. Lūdzam jūs pievienoties šim ceļojumam – cerībā, ka atradīsiet jaunas takas un atklāsiet grāmatas, kas ar laiku kļūs par uzticīgām ceļabiedrēm.

Ulla Sāra (Ulla Saar) ilustrē bērnu grāmatas un strādā produktu, grafiskā un interjera dizaina jomā. 2001. gadā ieguvusi bakalaura grādu lietišķajā dizainā Igaunijas Mākslas akadēmijā un 2001. gadā pavadījusi semestri Alto Mākslas un Dizaina universitātē. Viņa ir strādājusi pie grāmatu maketiem, zīmējusi ilustrācijas bērnu grāmatām, sadarbojusies ar bērnu žurnālu Taheke, kā arī veidojusi dizainu pastkartēm, piespraudēm un kalendāriem.

Ulla par savu darbu: «Mani ar zīmuļiem vieno sena vēsture, kurā netrūkst asiņu, sviedru un asaru, bet kopā mēs esam nogājuši garu ceļu un tagad viens par otru zinām visu. Šobrīd jau saprotamies pavisam labi. Strādājot pie grāmatas, cenšos vadīties pēc teksta, notvert tā noskaņu savos zīmējumos – nevis sacensties ar tekstu, bet to balstīt un papildināt. Tāpēc visas manas grāmatas ir tik atšķirīgas – tehnika man ir tikai instruments, ar kura palīdzību cenšos radīt labu grāmatu.»

Elīna Brasliņa ir ilustratore, grafiskā dizainere un grafiķe. Pirms iestāšanās Latvijas Mākslas akadēmijā, viņa studēja lingvistiku un sapņoja, ka reiz tulkos garus franču un angļu romānus latviešu valodā. Mīlestība pret lasīšanu un zīmēšanu satiekas viņas mīļākajā nodarbē – bērnu grāmatu ilustrācijā. Līdz šim viņa ir ilustrējusi ap desmit grāmatu un šobrīd ir galvenā māksliniece pilnmetrāžas animācijas filmas projektā. Kādu dienu viņa cer zīmēt bilžu grāmatas, kam pamatā būs viņas pašas radīti stāsti.

Elīna par savu daru: «Katrā projektā, lai cik liels vai mazs tas arī nebūtu, es cenšos atklāt kaut ko jaunu par sevi. Būtu viegli turēties pie viena – sev ērtākā – stila, taču lielāku gandarījumu es jūtu, ļaujoties izaicinājumam un iemaldoties neapgūtās teritorijās. Kolīdz vairs nav jautri, īsti nav jēgas turpināt.»

Lina Itagaki (Lina Itagaki) ir ilustratore, komiksu un zīnu māksliniece. Bērnībā viņai likās, ka izaugot viņa būs Indiana Džonss – ceļos, iekļūs dažādos piedzīvojumos un to visu rūpīgi pierakstīs. Viņa gribēja studēt arheoloģiju, taču tā vietā pievērsās japāņu valodai un devās mācīties un dzīvot uz Japānu. Tur viņu ieinteresēja IT joma un 2003. gadā viņa absolvēja Japānas Kristīgo universitāti ar bakalaura grādu starptautiskajā ekonomikā. Vēlāk Lietuvā, strādājot kopā ar māksliniekiem, viņa izlēma, ka iemācīsies zīmēt, tāpēc iestājās Viļņas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā, kuru pabeidza 2014. gadā. Viņas sapnis joprojām ir ceļot – kļūt par Indianu Džonsu, kas turklāt vēl zīmē. Šajā izstādē apskatāmie darbi 2015. gadā ieguva 3. vietu grāmatu mākslas izstādē «Ilustrācija un grāmatas» Viļņā, kā arī iekļuva Ukrainā rīkotā COW starptautiskā dizaina festivāla Illustration 2015 pirmajā desmitniekā. Šobrīd viņa strādā pie sava pirmā ilustrāciju pasūtījuma – bērnu grāmatas.

Lina par savu darbu: «Kad zīmēju, parasti iztieku bez skicēm. Cenšos pabeigt jebkuru zīmējumu, labot to, līdz man tas patīk. Sākumā man parasti ir ļoti miglaina nojausma par to, kas tur sanāks, tāpēc rezultāts mani pašu vienmēr pārsteidz. Man patīk strādāt ar vienkāršiem flomāsteriem, zīmuļiem, kā arī Promarker marķieriem, apvienojot visus trīs, klājot krāsas vairākās kārtās, līdz beigās man pašai nav skaidrs, kā es to visu panācu. Man nepatīk plānot – es ļaujos improvizācijai!»