Pirmo reizi Latvijā viesosies Norvēģijas apvienība «Haugen Produksjoner», kas izrādē-instalācijā «Izelpa» ar zinātnisku prozu, deju un inovatīvām elektroniskām skaņām aicinās skatītājus ienākt milzu plaušā. Izrādes-instalācijas scenogrāfs ir starptautiski atzītais beļģu mākslinieks Lorenss Malstafs. Laikmetīgās dejas cienītājus gaida arī iepazīšanās ar Helēnu Katalu (Francija), kura izrādē «Pelēkbalts» izdejos savu satikšanos ar Āfriku, radot jūtīgu un spēcīgu mūžam skrienošās sievietes portretu.

Dejas mākslinieks Benno Vorhams (Nīderlande/Zviedrija) sadarbībā ar vizuālo mākslinieku Abdalu Omari (Sīrija/Beļģija) piedāvās dokumentālo izrādi «Vice Versa», kas saista ar neparasto, poētisko veidu, kādā autori runā par kara ietekmi uz cilvēku. Pīters Terezakiss un Alisona Grīna (ASV) kopā ar Latvijas dejas māksliniekiem veidos gaismas instalāciju – improvizācijas izrādi «Sirds Ritmi Gaisma», kuras saturs izrietēs no konkrētās vides. Skatītājiem būs iespēja arī piedzīvot pārsteidzošu krievu klasiskās literatūras un mūzikas interpretāciju izrādē «Annas Kareņinas sapņi un asaras», ko veidojis pieredzējušais krievu izcelsmes mākslinieks Oļegs Suļimenko un jaunā austriešu horeogrāfe Jasmīna Hofere.

Cai Rans Rens Kvings (Ķīna) savu laikmetīgās dejas izrādi «Pelni un sniegs» radījis īpaši Latvijas dejotājiem, atrodoties šeit rezidences programmā. Latvijas publikai jau pazīstama ir arī Suzana Fjala (Kipra), kuras horeogrāfiju šoreiz būs iespēja novērtēt izrādē «apkopojot atsauces – kļūda».

Latvijas horeogrāfus šogad festivālā pārstāvēs Jānis Putniņš un Eva Kronberga ar izrādi «Tie» un Agate Bankava ar «Slikta».

Īpaša uzmanība šī gada festivālā tiks pievērsta horeogrāfiem, dejotājiem un performances māksliniekiem vecumā ap vai virs 50 gadiem. Festivāla daudzveidīgās norises – izrādes, meistarklases, improvizācijas džemsesija un lekcija-diskusija – mudinās domāt par to, ko dejas mākslinieki pēc 50 sniedz skatītājiem un jaunajai dejotāju paaudzei.

_{Kā ierasts, festivāla izrādes notiks dažādās vietās: Latvijas Kultūras akadēmijas «Zirgu pastā», Rīgas Doma dārzā, deju studijas «Dzirnas» telpās, kā arī peldošajā galerijā «Noass».}

Festivāla laikā būs iespēja arī piedalīties festivāla mākslinieku vadītās meistarklasēs. Meistarklases paredzētas dalībniekiem ar priekšzināšanām laikmetīgās dejas sfērā, tām var pieteikties elektroniski festivāla mājaslapā www.laiksdejotfestivals.lv līdz 7. jūnijam.

Festivāls «Laiks dejot» aizsācies 1998. gadā kā Latvijas horeogrāfu laikmetīgās dejas izrāžu vakari. Gadu gaitā tam izdevies attīstīties par starptautisku festivālu un raisīt plašu interesi laikmetīgās dejas profesionāļu un interesentu vidū arī ārpus Latvijas. Par to liecina iepriekšējos gados festivālā pārstāvētās valstis – ASV, Austrija, Bulgārija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Īrija, Japāna, Kipra, Krievija, Ķīna, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Moldova, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Skotija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Urugvaja un Zviedrija.

Festivāla biļetes no 25. maija pieejamas «Biļešu paradīzes» kasēs un internetā.

www.laiksdejotfestivals.lv

_{Festivālu rīko Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācija Latvijā un apvienība «Party».}