No 1932. līdz 1935. gadam P. Cīrulis fotogrāfa arodu apguva pie leģendārā fotogrāfijas vecmeistara Viļa Rīdzenieka, līdztekus mācoties arī Rīgas vakara mākslas tehnikumā, kuru absolvēja 1936. gadā. Pēc tam strādājis laikrakstā «Jaunākās Ziņas», žurnālos «Mana Māja» un «Latvijas Lauksaimnieks».

Pēc Otrā pasaules kara P. Cīrulis sekoja savai topošai dzīvesbiedrei izsūtījumā uz Sibīriju, Blagoveščensku Amūras apgabalā, kur viņam izdevās atrast darbu fotogrāfa arodā. Pēc atgriešanās no Sibīrijas Paulis Cīrulis turpmāk vairāk nekā 30 gadus strādāja par fotogrāfu Rīgas Medicīnas institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas izdotajos laikrakstos «Padomju Mediķis» un «Pulss».

Izstādei izraudzītās fotogrāfijas ir kā reportāža par pagājušā gadsimta 70. un 80. gadu notikumiem, tradīcijām un vidi, ikdienas darbu un cilvēkiem Rīgas Medicīnas institūtā un dažādās Rīgas klīnikās.

Katra fotogrāfija ir atsevišķs, fotogrāfa iemūžināts sižets, pēc kura var atpazīt gan laika garu un cilvēku «sadzīvošanu» ar padomju reglamentu, gan sajūsmināties par mediķu aizrautību un mīlestību pret savu arodu. Lielu vērību Paulis Cīrulis piešķīris attēla kompozīcijai un estētikai, tādējādi radot pats savu rokrakstu tā laika ierastajā, nereti «iestudētajā» sociālistiskā reālisma žanrā.

RSU Komunikācijas studiju katedras docents, fotogrāfs Alnis Skale: «Tieši ainaviskie vērojumi satuvina P. Cīruļa darbu estētiku ar fotogrāfijas vidē populāro un joprojām laikmetīgo sociālās ainavas jēdzienu. Šādas fotogrāfijas pieejas ietvaros cilvēks tiek attēlots, pretstatot to pastorālai ainavai. Tādejādi fotogrāfija sāk liecināt par cilvēku gan kā ainavas vai urbānās vides radītāju, gan produktu, piešķirot darbiem politiskas konotācijas.»

Attēli izgatavoti no melnbaltajiem foto negatīviem vai to digitālajām kopijām.

Izstādes atklāšanā par to pastāstīs Rīgas Stradiņa Universitātes muzeja vadītāja Daiga Dupate.

Kopā ar citiem ārstiem un medmāsām atmiņās kavēsies toreizējais LTF Liepājas nodaļas Liepājas Centrālās slimnīcas atbalsta grupas (vairāk kā 260 biedru) aktīvs biedrs, tagad Liepājas Reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš, Augstākās padomes deputāts, kurš 1990.gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Liepājas Reģionālās slimnīcas Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas virsārsts Ivars Krastiņš.

_{Izstāde būs pieejama apskatei no 27. aprīļa līdz 4. jūnijam. Ieeja bez maksas.}