Latvijas Trešās atmodas pirmā nacionālās pretestības grupa «Helsinki-86» dibināta 1986. gadā Liepājā, taču savu triumfu pieredzēja 1987. gadā Rīgā. 14. jūnijā grupas dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pirmo reizi okupētās Latvijas vēsturē publiski godinādami PSRS komunistiskā terora upurus. Tā paša gada 23. augustā grupas dalībnieki tautai atgādināja PSRS varas rūpīgi slēpto patiesību par 1939. gada 23. augustā noslēgto Molotova-Rībentropa paktu, PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgumu, kura rezultātā Padomju Savienība 1940. gadā okupēja Baltijas valstis.

Savukārt pēc «Helsinki-86» aicinājuma 1987. gada 18. novembrī atzīmēt tolaik aizliegtos Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus, Brīvības pieminekli aplenca PSRS armijas, milicijas un VDK darbinieku ķēdes. Tika pastiprinātas represijas pret grupas dalībniekiem, safabricētas krimināllietas. Latvijas PSR presē parādījās «helsinkiešus» nomelnojošas un apmelojošas Kremļa propagandistu publikācijas. Tomēr tās vairs nespēja aizēnot «Helsinki-86» vēstulē padomju kompartijas ģenerālsekretāram Mihailam Gorbačovam pausto patiesību: «Jums arī kosmoss pieder – tas ir gandrīz tikpat, cik Dievam. Vai tad ar to vēl nepietiek krievu tautai? Vai tiešām Jums vajag 1,5 miljonus latviešu un niecīgu zemes stūrīti pie Baltijas jūras?»

Sarīkojumā ar priekšlasījumu uzstāsies pretestības grupas «Helsinki-86» dalībnieks Jānis Rožkalns. Atmiņās dalīsies Konstantīns Pupurs un Juris Vidiņš. Par «Helsinki-86» darbības apzināšanas un dokumentālo liecību problemātiku stāstīs vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja speciālists Jānis Maurītis. Sarīkojumā lūgti piedalīties un uz auditorijas jautājumiem atbildēt visi kādreizējie grupas dalībnieki. Norisi vadīs Dainis Īvāns.

Nākamais sarīkojums būs veltīts garīdznieku grupas «Atdzimšana un atjaunošanās» darbībai.