Rīdziniekiem un Rīgas viesiem būs iespēja skatīt Paolo Veronēzes (1528-1588), Antonisa van Deika (1599–1641), Pītera Paula Rubensa (1577-1640), Bartolomē Estevana Muriljo (1617-1682), Fransisko de Gojas (1746–1828) u.c. autoru veidotos sieviešu portretus. PRADO kolekcijas izstāde ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu īpašais dāvinājums Latvijas simtgadei, un tā ideju ir izlolojis Boriss Teterevs.

«Prado 12 raksturi» ir jaunākais un arī apjomīgākais Borisa un Ināras Teterevu fonda un Mākslas muzeja «Rīgas birža» (LNMM) kopprojekts, kas turpina auglīgo sadarbību «Rīgas Gondolas» (2012) veidošanā, franču kultūrai veltītajā izstādē «Provansas valdzinājums» (2015) un dažādo formu Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE pasākumos. Izstādes patronese ir eksprezidente un Madrides kluba prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, izstādes koncepcijas autore – Mākslas muzeja «Rīgas birža» vadītāja Daiga Upeniece.

«16. - 19. gadsimta meistardarbu izstāde «Prado 12 raksturi» koncentrēti atsedz kolekcijas vēsturi un raksturu, kurā nenoliedzami dominē krāsās un formās izteiksmīgā spāņu māksla, ko bagātina franču, itāļu un flāmu kultūras telpas klātbūtne. Vienlaicīgi šie divpadsmit tēli atklājas ļoti sievišķīgā formā, jo izstādi veido 12 sieviešu portreti vai žanra gleznas ar reliģisku un alegorisku raksturu, kas parāda šīs tēmas plašo traktējuma iespēju, portretējamo personu sociālo stāvokli vai sievieti kā simbolu varai, elegancei, skaistumam, mātišķumam, dievbijībai vai vieglprātībai. Šie pretmeti vai līdzības izvijas cauri gadsimtiem, kas katrs nāk ar citu skaistuma ideālu, modi un izpratni par dzīves baudīšanas attiecībām pret tikumību,» stāsta Daiga Upeniece. Paralēli izstādē sniedz iespēju ieraudzīt kolekcijā esošo mākslas stilu daudzveidību, sākot ar augsto renesansi, krāšņi demonstrējot spāņu un flāmu baroka laiku, rokoko un aizvirzoties līdz pat 19. gadsimta reālisma paraugiem.

_{Spānijas lielākais muzejs Prado, kurš 2019. gadā svinēs jau savu 200. jubileju, ir viena no Eiropas bagātākajām un slavenākajām mākslas krātuvēm, kas radusies uz karaļnama kolekciju bāzes. Sākotnēji, pēc karaļa Fernando VII iniciatīvas, Prado tika veidots kā nacionālās mākslas muzejs, bet laika gaitā spāņu mākslas kolekcijas tika papildinātas ar dažādiem izciliem citu Rietumeiropas skolu darbiem.}