Kādas ir mūzikas producenta Guntara Rača pārdomas pēc «Supernovas 2017» konkursa?

«Supernova 2017» nu ir aiz muguras, un tagad «LTV» komanda un «Triana Park» var sākt gatavoties starptautiskajam skrējienam. Domāju, ka grupa vēl nenojauš, ko īsti tas nozīmē, bet gan jau ātri sapratīs. Kā jau tiešraidē teicu: «Trīs minūtes, bet tāda ņemšanās...» Un tā jau tas arī ir, bet es esmu diezgan drošs, ka šie cilvēki, un jo īpaši Agnese Rakovska, zina, ko dara, un noteikti centīsies pārsteigt ne vien mūs, bet arī pārējo Eiropas valstu un nu jau arī ASV un Austrālijas skatītājus, kas seko līdzi Eirovīzijas kaislībām.

Kopumā, neieslīgstot iztirzājumos par katru no vakardienas «Supernovas» finālistiem, jāsaka, ka mums žūrijā līdz pat pēdējam brīdim nebija ne vienota ļoti izteikta favorīta, nedz īpašas sajūtas par to, kurš tad būs uzvarējis, taču bija gana liela pārliecība par visiem dalībniekiem un pārliecība, ka, aizsūtot jebkuru no tiem uz Ukrainu, mums nebūtu sajūta, ka ir aizbraucis kāds, kurš te ir nejauši.

Šaubījāmies tikai par vienu - kura vietā finālā, iespējams, mēs būtu gribējuši redzēt kādu citu izpildītāju (no pirmā ceturtdaļfināla, no kura finālā neiekļuva neviens). Neesmu tiesīgs izpaust, par ko ir stāsts. Taču šoreiz tas bija tikai skatītāju lēmums un, kā saka, tautas balss - Dieva balss... Brauc «Triānas Parks».

Teikšu godīgi, nevienu gadu nav bijis tik daudz aizkulišu intrigu kā šogad. Lai arī esmu daudz ko pieredzējis un ļoti labi saprotu, kas, kur, kad un arī kāpēc, taču šogad arī mani tās intrigas mazliet spēja pārsteigt, jo, lai arī tie nebija likumpārkāpumi, par kuriem saukt pie kriminālatbildības, tie tomēr bija nepatīkami procesi.

Svešu dziesmu uzdošana par savu, aizdomas par «Spotify» datu ietekmēšanu, reliģisko grupu aktivitātes, pilsonības jautājumi (uz skatuves var būt un dziesmas iesniegt var tikai LV piederīgie) un visbeidzot dažu dalībnieku nespēja samierināties ar neveiksmi, meklējot vainīgos žūrijas korumpētībā.

Dažnedažādo ekspertu viedokļi un analīzes, lai arī dažas aizvainojošas (no tā neviens nav pasargāts), bija paciešamas, lai arī dažbrīd patiesi komiskas. Tāda ir šovbiznesa blakne, tikt ierautam intrigās.

Taču pasākums sniedza arī gandarījumu, par to, ka «Supernova» sniedz iespēju jauniem un ne tik jauniem talantiem sevi apliecināt un iegūt savus klausītājus. Domāju, ka «My Radiant You» (jau trīs gadus mazliet pinos nosaukuma nozīmē un pareizrakstībā, bija taču arī MyRadiantU?) tagad var ātri aizrunāt koncertu vietas un doties pie saviem jauniegūtajiem klausītājiem. Pavisam noteikti par «Supernovas» lielajiem atklājumiem šogad var uzskatīt The Ludvig un, jā, arī Santu Daņeļeviču, kā arī to, ka Miks Dukurs ir mainījies un pavisam noteikti pozitīvā nozīmē.

Visbeidzot, nepasakot neko jaunu, teikšu tā: «Stilam nav nozīmes, visu izšķir dziesma.» Mums šogad bija labi un interesanti izpildītāji, labi sagatavoti dziesmu priekšnesumi, bet ļoti maz prātā paliekošu un uzrunājošu dziesmu, kuras pierasts apzīmēt arī kā vienkārši «laba dziesma». Bija ļoti maz, kuras var pretendēt uz šādu apzīmējumu.

Tas ir tas, pie kā dziesmu autoriem jau laicīgi jāstrādā, atstājot uz vēlāku laiku domas par to, kas un kā tās aranžēs un kāds būs tērps. Dziesmas pamatā nav nekas cits kā MELODIJA un VĀRDI (stāsts). Mana vienkāršā formula par labu dziesmu ir tāda: ja tu nevari šo dziesmu izpildīt, viens pats pie klavierēm sēžot, jo tev nav ko spēlēt un nav ko dziedāt, tad ir ļoti liela varbūtība, ka dziesma arī ir nekāda - neizdziedama un nevienu neuzrunājoša pati par sevi, pat ja vēlāk klāt pieliktais «bīts» būs visām iespējamajām mūsdienu tendencēm atbilstošs. Tādas ir manas pēc «Supernovas» pārdomas.

Un nobeigumā gribu novēlēt «Triānas parkam» saglabāt vēsu prātu un visu enerģiju un trakulības atstāt tām trim minūtēm, kuras var mainīt grupas likteni ļoti radikāli un pozitīvi vai arī sagraut visas ilūzijas. Eirovīzija uz to ir spējīga. Bet Eirovīzija nav ne visa sākums, ne visa beigas, taču, ja jau tu esi tajā spēlītē iesaistījies, nākas spēlēt pēc tās noteikumiem. Āmen.