Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Rīgas biržā būs apskatāma Rietumeiropas grafiku izstāde

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

No 21. janvāra līdz 12. martam mākslas muzejā Rīgas birža būs skatāma izstāde «Reformācijai - 500. Rietumeiropas grafika. 15.-20. gadsimts», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejā (LNMM). Muzejā norāda, ka šogad pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena, atgādinot, ka 1517.gada 31. oktobrī Mārtiņš Luters «iezvanīja» Reformāciju, pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienaglojot 95 tēzes, ar kurām krasi vērsās pret indulgenču tirgošanu.

Pieminot Lutera izraisītās Reformācijas kustības sākumu, LNMM, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) veido apjomīgu programmu, un konkrētā izstāde ir ieskaņas pasākums. Katra no institūcijām atbilstoši tās profilam rekonstruē savu stāstu par Reformāciju un par laika nogriezni no Reformācijas līdz šodienai, parādot, kā šīs pārmaiņas atspoguļojās sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā, zinātnē.

Izstāde caur Rietumeiropas grafikas prizmu iepazīstina ar Lutera laiku un sabiedrību, kā arī protestantisma veidiem, to izpausmēm vairākos laikmetos un kultūras telpās. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmē kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences attiecīgo valstu kontekstā. Tie ir tikai daži vizualizēti pieturas punkti 500 gadu vēsturē, kas nepretendē uz pilnu notikumu ainu, bet rosina ieraudzīt dažādo gadsimtu atšķirības.

Izstādes centrālā persona ir teologs, mācītājs, Vitenbergas Universitātes profesors, baznīcas reformu aizsācējs Luters. Līdz ar to ekspozīcijas kodolu veido Vācijas māksla. Paralēli grafikas lapas sniedz iespēju ielūkoties norisēs Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā. Izstāde neaprobežojas tikai ar luterisko mantojumu, bet piedāvā atklāt reliģiskās mākslas attīstības virzienus arī anglikāņu un reformātu kopienu veidotajā kultūras telpā, kuru noteica šo konfesiju postulāti un to attieksme pret vizuālās mākslas klātbūtni.

Ekspozīcija sākas ar pirmsreformācijas periodu Vācijā, ko ievada 15. gadsimta vācu mākslinieka Martina Šongauera Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi, kas norāda uz atšķirībām tēmu izvēlē pirms un pēc Reformācijas, katoliskajā un luteriskajā tradīcijā. Lutera laiku iezīmē Lūkasa Krānaha Vecākā, Albrehta Dīrera, Hansa Holbeina, Hansa Burgmaira, Erharda Aldorfera un citu lielo pārmaiņu posma mākslinieku darbi, ieskaitot atsevišķas vēl pirms Reformācijas tapušas Albrehta Dīrera ilustrācijas Sebastjāna Branta «Nelgu kuģa» 1497.gada izdevumam latīņu valodā.

Albrehts Dīrers (Albrecht Dürer, 1481–1528). Svētā Trīsvienība. 16. gs. Ksilogrāfija.
Tomasa Emmerlinga kolekcija
Albrehts Dīrers (Albrecht Dürer, 1481–1528). Svētā Trīsvienība. 16. gs. Ksilogrāfija. Tomasa Emmerlinga kolekcija FOTO: publicitātes

17. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļo Rembranta un Adriana fan Ostades oforti. 18.gadsimts un anglikāņu baznīca tiek prezentēta ar Viljama Hogarta un viņa pārstāvētās skolas mākslas darbiem, kuros dominē satīra un kritisks skatījums. 19.gadsimta vācu romantisma noskaņas jūtamas Gustava Kēniga Lutera dzīves ainās, 19. gadsimta otrās puses franču mākslas aizraušanās ar noslēpumu manifestējas Gistava Dorē Bībeles ilustrācijās, bet 20.gadsimts - Otto Diksa skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām.

Projekts apvieno LMM, LNB kolekcijas, kā arī pirmo reizi Latvijā būs skatāms Tomasa Emmerlinga apjomīgais grafikas krājums, kurā ietilpst jau minētie Šongauera, Dorē un Diksa darbi. Savukārt ekspozīcijas daļa ar darbiem no LNMM un LNB kolekcijām prezentē Reinholda Filipa Šillinga (LNMM), Pētera Betgera (LNB) dāvinājumus, tādēļ muzejā norāda, ka šī izstāde ir trīs lielisku dažādu gadsimtu kolekciju apkopojums.

Nepalaid garām!

Uz augšu