Modelei Sindijai Kraufordei ir apnicis, ka, rakstot par viņu, prese nebeidz jūsmot, cik labi viņa izskatās, vai tieši otrādi - raksta, ka viņa izskatās vecumam atbilstoši, modele nebēdā par savu vecumu un apzinās, ka nekad neizskatīsies divdesmit vai trīsdesmit gadus veca, jo gluži vienkārši paliek vecāka.
Modele paziņo, ka viņai nav vajadzīgs, lai preses pārstāvji vai viņas fani raksta, ka viņa vairs neizskatās tā kā divdesmit gadu vecumā, jo viņa lieliski saprot, ka laiks rit uz priekšu, cilvēki mainās, un viņa ir mierā ar novecošanu.
Krauforde neslēpj, ka rūpējas par savu izskatu, ādas stāvokli, bet nedara to, lai izskatītos neatbilstoši vecumam, bet tāpēc, lai izskatītos kopta un veselīga.
Sindija apzinās, ka laiku pagriezt atpakaļ nav iespējams, un viņa to nemaz nevēlas, bet vēlas savos piecdesmit izskatīties lieliski.
Runājot par izskata iezīmēm, kuras viņai pietrūkst no jaunības gadiem Sindija min savus matus, nu viņai jācīnās ar sirmiem matiem un, vērojot meitas Kaijas matus, viņa redz sevi jaunībā, jo arī viņas mati vienmēr izskatījās lieliski.
Modele uzskata, ka katrā vecuma grupā ir savas priekšrocības un mīnusi, kuri jābauda, ne jādzenas pakaļ kam nereālam, kā mūžīgai jaunībai.