Dailes teātrī pasniegs «Autortiesību bezgalības balvu»

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Šodien plkst.19 Dailes teātrī «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) 18. reizi pasniegs «Autortiesību bezgalības balvu», informēja AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane.

«Autortiesību bezgalības balvu» mūziķis Renārs Kaupers saņems sesto reizi, komponists Imants Kalniņš piekto reizi, bet rakstniece Monika Zīle - trešo.

Balvu saņems fotogrāfs Uldis Briedis par fotogrāfiju plašu izmantojumu publikācijās, periodikā un grāmatās, demonstrēšanu uz ekrāna Alekseja Ščerbaka izrādē «Neatkarības bērni», Latvijas Televīzijā, kā arī par retranslēšanu Lietuvā un Igaunijā.

Imants Kalniņš un dzejnieks Viktors Kalniņš jeb Viks balvu saņems par dziesmu ciklu «Cilvēks, kas smejas», kas radīts 20.gadsimta 70.gados un nepiedzīvoja izrādīšanu. Ciklu izdeva diskā «Menuets. Cilvēks, kas smejas», iestudēja Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī plaši atskaņo koncertos, radio un televīzijā.

Tāpat balvu saņems rakstnieks Māris Bērziņš par romānu «Svina garša», kas tika iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī.

Zīle balvu saņems par lugas «Trīs košas dāmas» ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā - iestudējumos Užavas, Īles, Matkules, Kārķu, Vecsaules, Sutru, Ķeipenes, Rubas, Malienas, Robežnieku, Bērvircavas, Spāres, Mores, Salaspils, Stāmerienas, Daudzevas un citos amatierteātros.

Režisore un scenārija autore Ināra Kolmane, operators Andrejs Verhoustinskis, mūzikas autori Pēteris Pāss, Mārtiņš Miļevskis, Rihards Kolmanis un komponists Uģis Prauliņš balvu saņems par dokumentālo filmu «Ručs un Norie», kas publiski demonstrēta Latvijas kinoteātros, kultūras un tautas namos, skolās, mūzikas un mākslas festivālā «Zemlika» Durbē, Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Eiropas filmu dienu festivālā Singapūrā, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, tostarp vēstniecībās Krievijā, Vācijā, Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē un citur.

Mūzikas autors Artūrs Šingirejs jeb Dons un teksta autors Ingus Bērziņš balvu saņems par dziesmu «Dieviņš», kas Dona izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā - koncertos.

Balvu saņems arī mūzikas un teksta autors Marats Ogļezņevs par dziesmu «Sekundes», kas grupas «Musiqq» izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un koncertos.

Mūzikas un teksta autore Aminata Savadogo un aranžētājs Kaspars Ansons balvu saņems par dziesmu «Love Injected», kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un koncertos.

Savukārt mūzikas un teksta autori Kaupers, Māris Mihelsons, Jānis Jubalts, Ingars Viļums un Kaspars Roga, kā arī teksta autors Emīls Buiķis balvu saņems par dziesmu «7 soļi svaiga gaisa», kas grupas «Prāta vētra» izpildījumā skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos, kā arī koncertos, tāpat dziesma reproducēta diskā «7 soļi svaiga gaisa».

Horeogrāfe Lilita Jansone un mūzikas autors Aigars Voitišķis balvu saņems par deju «Vēderiņš burkšķ», kas iekļauta koncertos, raidīta televīzijas ēterā un iekļauta koncertuzvedumā «Manas ģimenes ceļi». Dziesmas teksta autors ir Pēters Brūveris.

Balvu saņems arī komponists Rihards Dubra par skaņdarbu «Ubi caritas», kas skanējis koncertos, radio un televīzijā Lietuvā, Japānā, Vācijā, Zviedrijā un Austrālijā.

Mūzikas un teksta autors Rihards Millers jeb Rikardions saņems apbalvojumu par dziesmu «Mīlas tuksnesis», kas skanējusi pasākumos un koncertos, «Latvijas Šlāgerkanālā» un «Latvijas Radio».

18 gados godalgots 201 autordarbs, no tiem 125 muzikāli, 34 literāri un dramatiski, 27 vizuāli un 13 audiovizuāli. Balvu kopumā saņēmuši 269 autori.

«Autortiesību bezgalības balva» ir piramīdas formas pulkstenis, kas ir atsauce uz laika ritējumu. Tā skaldnes ar kopīgu virsotni liek domāt par autora darbu. «Autortiesību bezgalības balva» atgādina, ka darbs dzīvo pats savu dzīvi un nereti atdzimst gan jaunā vidē, gan citā veidolā, jo tā izmantojuma iespējas laika gaitā variējas un vairojas - gan tehnoloģiju, gan sabiedrības mainības dēļ. Lietojumā var atgriezties darbs, kas radīts senāk, un tikpat labi daudzos veidos un medijos dzīvi var sākt arī pavisam jauni darbi.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu