8. Rakstnieks un zinātnes entuziasts Stīvens Petraneks (Stephen Petranek) ir pārliecināts, ka pēdējos trīs gados kosmosa lidojumu jomā tā vietā, lai attīstītos, «esam gājuši sāņus». Viņaprāt, ja tik daudz līdzekļu nebūtu izšķiests NASA Shuttle lidaparātu programmā un Starptautiskās kosmosa stacijas būvniecībā, uz Eiropas jau sen varētu būt nolaidusies zonde, lai meklētu apstiprinājumu teorijai, ka zem biezā ledus slāņa ir apjomīgs okeāns un, iespējams, kādas dzīvas radības. Tāpat arī par Marsu. Pēc Petraneka domām, nav citu iespēju, kā vien doties uz kaimiņu planētu, un mums ir visas tiesības izmantot tur pieejamos resursus, lai Marsu izveidotu par dzīvošanai derīgu vietu Saules sistēmā. Petranekam piekrīt arī zinātnieks Roberts Brauns (Robert Braun), kurš vienlaikus pauž cerību, ka cilvēks būs pietiekami daudz mācījies, lai gadu gaitā Marsu nesabojātu tāpat kā Zemi. Jāteic gan, ka izaicinājumi ir milzīgi un sarežģītākais būs elpošanai derīgas atmosfēras izveidošana. Uz mūsu planētas gaiss, ko elpojam, satur 21 procentu skābekļa. Ja īpatsvars būtu mazāks, teiksim, 19%, mēs noslāptu. Ja tas būtu augstāks, piemēram, 23%, viss, kas uzliesmotu, turpinātu degt un nebūtu nodzēšams. Tāpēc pirmajām paaudzēm bez speciāliem skafandriem neiztikt un perspektīvā jācer, ka gēnu inženieri paveiks brīnumu un uz Marsa jau dzīvos cilvēki, kuriem der atmosfēra ar citu ķīmisko sastāvu.