Arī filmas galvenās lomas atveidotāja šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo stāstīja, ka filmas uzņemšana bija ļoti emocionāls brīdis, turklāt aktrisei emocionālās sajūtas palīdzēja gūt tieši apkārtējie cilvēki.

Latviešu aktrises Guna Zariņa un Baiba Broka skaidroja, ka, gatavojoties lomām, iedvesmu galvenokārt smēlās no Melānijas Vanagas atmiņu romāna «Veļupes krastā», pēc kuras uzņemta «Melānijas hronika».

Broka skaidroja, ka Vanagas grāmatas lasīšana nav viegls uzdevums, var izlasīt tikai noteiktu skaitu lappušu, jo pārdzīvojums ir ārkārtīgi spēcīgs. Pēc Brokas domām, īpaši būtiski šo kinofilmu redzēt skolas vecuma bērniem, lai saprastu latviešu piedzīvoto Sibīrijā.

Vienlaikus Zariņa piebilda, ka filmas noslēgums ir «cilvēciska uzvara pār laikmeta gaļmašīnu». Pēc viņas domām, filma ir smeldzīga un skaista.

Vienlaikus filmas producents Gints Grūbe pastāstīja, ka, sākot filmas uzņemšanu, kopējais finansējums filmām Latvijā bija tik neliels, ka par to varēja uztaisīt vienu filmu, tomēr, tā kā stāsts ir universāls, filmai izdevās atrast finansējumu.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma skaidroja, ka filma ir par tēmu, kuras uzņemšanai ir jāsaņemas. Tagad Lietuvas un Igaunijas Sibīrijas drāmām pievienojas arī Latvijas. «Diemžēl mēs dzīvojam laikā, kad ir uzņemts pārāk maz izcilu filmu, pārāk maz ģeniālu filmu, ir jādara viss, lai šis mākslas darbs tiktu pamanīts. Tas ir stāsts, kas mums visiem kopā kā latviešiem ir jāpiedzīvo uz mākslas skatuves,» teica Rietuma.

Konferences noslēgumā Kairišs atzīmēja, ka, pēc viņa domām, būtiski «Melānijas hroniku» skatīties nevis televīzijā, bet uz lielā ekrāna. «Melānijas hronika» tika radīta, lai cilvēku sastapšanās ar filmu notiktu kinoteātrī.

Jau ziņots, ka filmā «Melānijas hronika» piedalās latviešu aktrises Lilita Ozoliņa, Guna Zariņa, Maija Doveika, Baiba Broka. Galvenajai lomai izvēlēta viena no mūsdienu labākajām savas paaudzes šveiciešu aktrisēm - Sabīne Timoteo. Melānijas dēlu atveido Edvīns Mekšs no Ludzas.

Kairiša filma ir ne vien nozīmīga Latvijas vēstures posma un latviešu autobiogrāfiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, jo kā liela mēroga darbs tas var potenciāli piesaistīt jauniešus un izraisīt starptautisku interesi par maz izzinātu Eiropas vēstures posmu - staļinisma represijām un Baltijas tautu deportācijām.

Filma uzņemta pēc rakstnieces Vanagas atmiņu romāna «Veļupes krastā» motīviem, turklāt tā ir Latvijas, Čehijas un Somijas kopprodukcija.