Šoruden aprit trīs gadi, kopš toreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) atlaida Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktoru Andreju Žagaru. Saskaņā ar Operas likumu pēc valdes pirmā triju gadu pilnvaru termiņa KM ir tiesīga slēgt ar valdes locekļiem darba līgumu uz nākamo triju gadu pilnvaru termiņu. Liepiņam darba līgums beidzas 3.novembrī, un esot notikusi abpusēja vienošanās par viņa palikšanu amatā.

Savukārt saskaņā ar to pašu Operas likumu pēc otrā triju gadu pilnvaru termiņa, kas apritēs 2019.gada rudeni, KM būs jārīko atklāts konkurss uz amatiem LNO valdē, un Liepiņš tajā piedalīties negrasoties.

«Es tajā noteikti nepiedalīšos. Vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēkiem amatos jāmainās, rotācija vajadzīga, citādi cilvēki ar laiku savos krēslos «iesēžas«... Turklāt ceru, ka būs izdevies izdarīt arī pietiekami daudz. 2018. gadā būs nosvinēta valsts simtgade, ar pienācīgiem iestudējumiem atzīmēta Operas simtgade. Patlaban domāju, ka 2018./2019. gada sezonu iesāksim ar jaunu iestudējumu - pirmo latviešu nacionālo operu - Alfrēda Kalniņa «Baņutu»,» sacījis Liepiņš.

Liepiņš sūrojies par to, ka LNOB pietrūkst līdzekļu. Viņam gan izdevies pārtraukt Žagara praksi katru rudeni prasīt no valsts budžeta papildu pusmiljonu, tomēr «šodien es nedomāju, ka tā prakse bija slikta».

«Bāzes dotācija palikusi tāda pati kā Žagara laikā un nav mainījusies pēdējos trīs gadus. Valsts dotācija mums ir 7,6 miljoni eiro, tomēr, salīdzinot ar 2014.gadu, pērn pašu ienākumi palielināti par 14%, līdz ar to paši tiekam kaut kā galā. Taču īstenībā neesmu pārliecināts, ka tā ir pareiza metode. Es gan arī galīgi negribu noliegt Kultūras ministrijas ieguldījumu, kas iespēju robežās mēģina palīdzēt ar finansējumu, tomēr brīžiem sāk likties, ka ir jāiet prasīt ministrijai vairāk līdzekļu. Ja godīgi - apnicis būt «labajam zēnam»,» izteicies Liepiņš.