Tāpat filmas veidotāji muzeja rīcībā nodeva arī vīzes, ko filmas varone valkā Sibīrijā, velteņus, deportāciju ainas koferi, fotogrāfijas par filmas tapšanu un filmas plakātus.

Filmēšanas vajadzībām filmas māksliniece Ieva Jurjāne un visa filmas grupa meklēja un vāca daudzas oriģinālas lietas, apģērbus, koferus, kas bija piedzīvojušas 1941. gada vai 1949. gada deportācijas, aizceļojušas un atgriezušās Latvijā kopā ar izsūtītajiem cilvēkiem. Daudzi filmā redzamie priekšmeti tika veidoti pēc Melānijas Vanagas rokrakstu grāmatās atrodamajām fotogrāfijām, lai radītu precīzu 40.gadu Latvijas un 50. gadu Sibīrijas autentiskuma sajūtu.

«Filmā nereti izmantojām īstus vēsturiskus apģērbus ,- cik vien iespējams, mēs vācām lietas, priekšmetus gan no privātām kolekcijām un kinostudijas krājumiem, gan meklējām krāmu tirgū. Ņemot vērā, ka oriģinālās lietas, apģērbi konkrētajā laika posmā tika veidoti no dabīgiem materiāliem un laika zoba skarti, sairst, tie noderēja to Sibīrijas ainu filmēšanā, kur no Latvijas līdzi paņemtās lietas juka ārā.

Tomēr veidojot katru konkrēto epizodi, es ņēmu vērā, kur parādīt šo lietu kontekstualitāti,» tā Agita Cānes un Dairas Āboliņas veidotajā dokumentālajā filmā «Visu laiku snieg» par filmas «Melānijas hronika» uzņemšanas procesu stāsta filmas māksliniece Ieva Jurjāne.

«To, vai un kā filma «Melānijas hronika» ieies Latvijas kino vēsturē, lai nosaka skatītāji un vēsturnieki. Mums šķita būtiski, lai «Melānijas hronikas» uzņemšanas process, kas ilga vairāk nekā trīs gadus un kur iesaistījās vairāk nekā 100 Latvijas, Somijas, Čehijas, Lielbritānijas, Šveices kinoprofesionāļi un vairāki simti Latvijas iedzīvotāji gan masu skatos, gan sniedzot savu atbalstu, tiek dokumentēts un šie dokumenti saglabājas. Papildināt Kino muzeja krājumus ar mūsu dāvinājumu filmas veidotājiem ir ne tikai gods, bet arī pienākums pret visiem tiem, kuri palīdzēja filmas tapšanā, « stāsta filmas producente Inese Boka-Grūbe.

Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus, kura saņēma filmas rekvizītus, izteica pārliecību par «Melānijas hronika» nozīmi Latvijas kino vēsturē: «Mēs ar lielu gandarījumu pieņemam muzeja krājumā filmas Melānijas hronika materiālus, kas liecina par kino uzņemšanu šodien, saistās ar atzītiem Latvijas kino profesionāļiem – režisoru Viesturu Kairišu, mākslinieci Ievu Jurjāni, kā arī pati filma stāsta par būtisku lappusi Latvijas vēsturē.

Lai arī muzejs bieži vien cilvēku apziņā saistās ar pagātni, ar kaut ko jau notikušu, mums vajadzētu atcerēties, ka arī vēsture sākas šodien

, un Melānijas hronika ar šo materiālu nonākšanu muzeja krājumā, kļūs par daļu no Latvijas kino vēstures, kas būs pieejama pētniekiem neierobežoti ilgu laiku.»

Par spēlfilmu «Melānijas hronika»

Viestura Kairiša spēlfilmas «Melānijas hronika» pirmizrāde notiks 1.novembrī. Tās pamatā ir izsūtījumu Sibīrijā izdzīvojušas latviešu sievietes, rakstnieces Melānijas Vanagas dzīvesstāsts. Tas ir patiess vēstījums par cilvēcības brīnumu, gara plašumu un ciešanu pilnajiem cilvēku likteņiem lielākajā Latvijas nācijas traģēdijā. Spēlfilmu caurvij sirdi plosošs vēstījums par deportētajām latviešu sievietēm, kurām bija jāizcieš, jāizdzīvo un jāpārdzīvo dzīve Sibīrijā, lai vēlāk atgrieztos un dzīvotu Latvijā.

Filma «Melānijas hronika» ir Latvijas, Somijas un Čehijas kopprodukcija, kuras veidošanā iesaistījās vairāk nekā 200 kino nozares profesionāļi no Latvijas, Austrijas, Vācijas, Somijas, Lietuvas, Krievijas, Lielbritānijas. Tās uzņemšana tika sākta 2013. gada janvārī un pabeigta 2015. gada janvārī. Galveno lomu filmā atveido viena no labākajām mūsdienu Eiropas aktrisēm Sabīne Timoteo, kura 2015. gadā tika atzīta par labāko šveiciešu aktrisi. Tāpat filmā lomās redzami arī zināmi latviešu aktieri Guna Zariņa, Maija Doveika, Baiba Broka, Lilita Ozoliņa, Ivars Krasts un Ģirts Krūmiņš. Savukārt spēlfilmas masu skatos piedalījušies vairāk nekā 300 Latvijas iedzīvotāji. Filma tika uzņemta Rīgā, Bikstos, Pasienā, Rēzeknē, Karēlijā.