Taču seriāls Lieliskais gadsimts ir vispirms jau mīlasstāsts starp sultānu un viņa mīļoto Hirremu – leģendāro Roksolanu, kurai Jozefs Haidns veltījis savu 63. simfoniju. Hirrema dzimusi, visticamāk, Rohatinā, Polijas karalistē, mūsdienu Ukrainā, īstajā vārdā Aleksandra Lisovska. Kā verdzene nonākusi Suleimana harēmā, viņa ar laiku mācēja kļūt par vienu no ietekmīgākajām personām sultānam pietuvināto lokā. Pretēji tradīcijai, Roksolana arī pēc troņmantinieka piedzimšanas palika Suleimana tuvumā un vēlāk juridiski kļuva par sultāna sievu.
Impērijas harēms bija ietekmīgākā institūcija osmaņu galmā. To vadīja pie varas esošā sultāna māte, kurai bija neierobežota vara pār visu harēmu. Gandrīz 130 gadus ilgs posms 16. un 17. gadsimtā, sākot tieši ar Suleimana Lieliskā valdīšanu, bija laiks, kad valdnieka harēmam bija tik svarīga loma sabiedriskajā dzīvē, un sultāna sieva un māte kļuva par tik svarīgām un ietekmīgām personām valsts pārvaldē, ka šo periodu vēsturē sauc par Sieviešu sultanātu. Daudzas no šīm sievietēm, kuras bieži bija dažādu tautību un nonākušas harēmā kā verdzenes, ir ievērojami ietekmējušas Osmaņu impērijas vēsturi.
Ar krāšņajiem tērpiem, specefektiem un dekorācijām Lieliskais gadsimts ir viens no visu laiku visambiciozākajiem turku seriāliem. Tas kļuva par starptautisku sensāciju, sasniedzot 400 miljonu lielu auditoriju vairāk nekā 50 pasaules valstīs, un pievērsa starptautisku uzmanību Turcijā veidotajiem seriāliem. Milzīgā skatītāju interese par seriālu pat izraisīja politiķu uztraukumu Balkānu valstīs un Grieķijā par turku – šo teritoriju agrāko iekarotāju – kultūras pārlieku popularizēšanu. Pašā Turcijā Lieliskais gadsimts izraisīja skaļu protestu vētru no konservatīvāko skatītāju puses par necieņu pret sultānu un pārāk brīvi interpretētiem vēsturiskiem notikumiem. Osmaņu dinastijas pēcteči asi kritizēja seriālu par pārāk hedoniski atspoguļotu dižā valdnieka Suleimana dzīvi un pieprasīja seriālu pārtraukt. Taču Lieliskā gadsimta veidotāji atspēko šo viedokli, atgādinot, ka tā nav dokumentāla, bet gan mākslas filma, kuru tikai iedvesmojusi pagātne. Viņi pieturējušies pie notikumu un personāžu vēsturiskās hronoloģijas, taču attiecības ir izdomātas. Caur harēma prizmu viņi neaizskaramos un cienīgos vēstures varoņus centušies padarīt skatītājiem tuvākus, ar bailēm, dusmām un kaislībām piešķīruši viņiem cilvēcisku veidolu. Skatītāji to novērtējuši – aptauja rāda, ka Lielisko gadsimtu Turcijā skatījusies katra otrā ģimene, bet pasaulē seriāls izraisīja ievērojamu intereses pieaugumu ne tikai par sultānu Suleimanu, bet arī Osmaņu impēriju un visu ar to saistīto – sākot no kaligrāfijas, beidzot ar ēdieniem. Kopš seriāla sākuma ievērojami audzis apmeklētāju skaits Topkapi pilī Stambulā, kurā dzīvoja sultāni.