Šogad vienā no oktobrī gaidāmā festivāla norises vietām – «Splendid Palace» restorānā un kino zālē «Cafe Film Noir» – festivāla komanda bija aicinājusi gan Latvijas kino veidotājus, gan dažādo kino nozari pārstāvošo institūciju pārstāvjus, gan biedrību un asociāciju dalībniekus, lai kopā baudītu dzērienus un ēdienus, kā arī – uzklausītu viedokļus par iecerēto filmu programmu un pasākumu kopumu, kurš iesāksies jau 6. oktobrī ar Lielā Kristapa nominēto filmu skatēm un abalvošanas ceremoniju, bet turpināsies jau starptautiskā mērogā no 13. oktobra līdz pat 23. oktobrim ar astoņām filmu programmām, dažādiem nozarei un sabiedrībai domātiem pasākumiem, vairākiem starptautiskiem filmu konkursiem, atklāšanas pasākumu un noslēgumu, kura ietvaros tiks pasniegta arī otrā Rīgas Starptautiskā kino festivāla balva.

Festivāla seansi un notikumi plānoti «Splendid Palace», kā arī vēl divos Rīgas kinoteātros – «Kino Bize» un «K Suns». Visi trīs kinoteātri atrodas uz Elizabetes ielas.

Paralēli dažādajām filmu programmām, kuras veidotas tā, lai kaut ko sev tajās varētu atrast visdažādākie kino cienītāji un pat tie sabiedrības locekļi, kuri vēl nav atklājuši šīs mākslas burvību, Riga IFF 10 dienu garumā ik dienas norisināsies pa kādai diskusijai, lekcijai, semināram un pasākumam – daži no tiem paredzēti nozares profesionāļiem un vērsti uz Latvijas kino attīstību, bet lielākā daļa būs pieejami jebkuram interesentam. Festivāla ietvaros, sadarbojoties Nacionālajam Kino centram un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, notiks «Riga IFF Forum» – pirmais starptautiskais filmu tirgus Rīgā. Kino Muzejs, FIPRESCI Latvija, biedrība «Ekrāns» un Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs organizē zinātinisko konferenci, veltītu Jāņa Streiča daiļradei. Bet plašākai sabiedrības daļai būs pieejamas arī vairākas paneļdiskusijas, tostarp sadarbībā ar starptautiskajiem medijiem «Radio Svoboda» un «Isskustvo Kino» veidotas, kā arī jauno kinokritiķu tikšanās, jautājumu un atbilžu sesijas ar filmu autoriem, ballītes un citi izglītojoši un saviesīgi pasākumi.

Dažas no svarīgākajām Riga IFF filmām šogad:

Festivāla atklāšanas filma arī šogad ir Latvijā producēta. Nacionālo pirmizrādi piedzīvos režisora Vitālija Manska dokumentālā filma «Radinieki». Režisors, kura iepriekšējā filma «Saules staros» pētīja ideālo dzīvi Ziemeļkorejā, nu ļauj ieskatīties viņa ģimenes kinematogrāfiskajā albumā, un tas kalpo arī kā Ukrainas sašķeltās sabiedrības spogulis.

Riga IFF pērn iedibinātajā starptautiskajā pilnmetrāžas filmu konkursa programmā, kura veidota bez žanriskiem ierobežojumiem, iekļautas afgāņu režisores Šarbano Sadatas filma "Vilks un aitas», kas veidota dokumentālā kino manierē un ko iedvesmojusi pašas režisores pieredze – arī viņas bērnība pagāja tālu prom no civilizācijas, ciematā bez ūdens un elektrības un klausoties misticisma pilnajos stāstos par sievieti, kas reiz bijusi vilks. Konkursā – arī Islandes un Lielbritānijas kopražojuma filma "Izrāžu izrāde», kura veidota no cirka mākslas kinohronikām, bet par muzikālo celiņu parūpējušies "Sigur Ros» mūziķi. Aleksandra Mindadzes filma "Dārgais Hanss» jau nodēvēta par pagājušā gada krievu autorkino spilgtāko, izsmalcinātāko notikumu, bet oktobrī to vērtēs Riga IFF starptautiskā žūrija. Vēl viena Riga IFF konkursa filma ir Karlovivaros godalgotā uz Toronto festivālu ceļojošā "Zooloģija». Ivana Tverdovska filma par sievieti ar asti jau paguvusi izraisīt ne vienu vien skandālu, bet aktrises Natālijas Pavļenkovas sniegums šai lentei piešķir augstu ticamības faktoru, kas, neskatoties uz absurdo situāciju, tomēr šķiet iespējams realitātē.

Programmā «Riga IFF Selection», kurā festivāla ietvaros rīdziniekiem un pilsētas visiem festivāls piedāvā novērtēt aktuālākos un svarīgākos notikumus Eiropas un pasaules kino, Latvijas pirmizrādi piedzīvos aktiera un režijas debitanta Breidija Korbeta filma "Vadoņa bērnība», kas uzņemta pēc Žana Pola Sartra tāda paša nosaukuma īsstāsta (no slavenā krājuma "Siena") un pēta Benito Mussolīni bērnības sāpīgo pieredzi. Godalgota Venēcijas kino festivālā, šī filma pulcējusi aktierus Tomu Svītu, Liamu Kaningemu, Berenisi Bežo, Robertu Patinsonu un Steisiju Mārtinu, bet skaņu celiņu komponējis Skots Volkers. Jau labi zināmās režisores Andreas Arnoldas (filma "Akvārijs») jaunākā lente "Amerikāņu saldumiņš» ir viņas atbilde Harmonija Korines lentei "Neprātīgās brīvdienas» – tikpat trokšņaina, nepieklājīga un mūzikas un dažādu subkultūru caurstrāvota. Programmā iekļauta arī "Greznības kapsēta», ko uzņēmis viens no šā brīža oriģinālākajiem Āzijas autorkino pārstāvjiem Apičatpongs Vīrasetakuls.

Festivāla retrospekcijas un pētniecības programma «In Kino Veritas» šogad izceļ kinofilmas un to autorus, kas īpaši rūpējušies par ne tik ierastu naratīva izpausmju meklējumiem kino vēsturē un šodienā. Dokumentālā filma «Doktora Madina 1000 acis» savā ziņā ir atslēga uz visu programmu un pēta kino un stāsta nebūt ne tik pašsaprotamo savienību. Tā arī dokumentē kanādiešu autora Gaja Madina darbu «Aizliegtā istaba» uzņemšanas laukumā, kurā strādājuši gan Džeraldīne Čaplina, gan Udo Kīrs un Rojs Dipuī - arī šī filma iekļauta programmā. In Kino Veritas būs skatāma arī kulta filmas «12 pērtiķi» scenārija autora Krisa Markera 1962. gadā izveidotā foto filma «Piestātne» un multimākslinieces Lorijas Andersones jaunākā dokumentālā filma «Suņa sirds» (2015). Festivāls retrospektīvas ietvaros izrādīs arī Ingmara Bergmana «Persona», kuras pirmizrāde notika 1966.gadā - pirms pusgadsimta.

Viena no programmas «Nordic Highlights» skandalozākajām filmām ir Larsa fon Trīra, «Dogmas» aizsācēja, līdzgaitnieka Tomasa Vinterberga lente «Komūna», kurā nav itin nekā no manifesta pamatbaušļiem, taču tas vislabākajā nozīmē ir tradicionāls ziemeļvalstu kino piemērs, kas uz lielā ekrāna pārnesis pagājušā gadsimta 70. gadu brīvdomātāju garu. Dāņu lente «Tavās rokās» pēta nebūt ne vienkāršo eitanāzijas tēmu, un dara to tik sāpīgi personīgi, ka vienaldzīgu skatītāju šai filmai nav bijis. Spilgts somu dokumentālā dabas kino paraugs ir «Ezera pasakas», kurā savijušās pasakas un mitoloģija, zemūdens pasaule un tās iemītnieki.

«ArtDocFest/Riga» programma turpina celt tās kuratora un Krievijas «ArtSocFest» prezidenta Vitālija Manska uzstādīto latiņu. Programmā iekļauta gan Sergeja Lozņicas filma «Austerlica», kas pēta koncentrācijas nometņu muzejus, gan «Ukrainas šerifi», kuras līdzproducenti ir studija «VFS Films» Latvijā, gan Alisas Kovaļenko filma «Alise kara zemē», kuras režisore filmas tapšanas laikā nonākusi gūstā.

Programma «Kids Weekend», kura veidota, domājot par pašiem jaunākajiem skatītājiem un viņu ģimenēm, festivāla pirmajā nedēļas nogalē (15. un 16. oktobrī) ar plašu un daudzveidīgu programmu iepazīstinās bērnus gan ar animācijas, gan mākslas filmām. Viens no spilgtākajiem darbiem ir Beļģijas un Francijas kopražojuma filma "Gājputni», kas šogad atzīta par Eiropas labāko bērnu filmu.

«Lielais Kristaps. Izlase» ir Riga IFF kuratoru veidota paša jaunākā nacionālā kino izlase, kuru festivāls simboliski velta Latvijas nacionālajai kino balvai, taču nebūt neietekmējas no tieši pirms Riga IFF sākuma apbalvoto filmu saraksta. Programmā – arī pārsteigumi!

46 īsfilmas un video iekļauti trijos «Short Riga» konkursos – Baltijas studentu, Baltijas mūzikas video un Starptautiskajā. Kuratori ir noskatījušies vairāk nekā 1000 filmu no kaimiņvalstīm un visas pasaules. Šogad starptautiskajā programmā iekļauti arī Latvijā tapuši darbi – Anetes Meleces animācijas filma "Analysis Paralysis», kura Riga IFF ietvaros piedzīvos pirmizrādi, un Madaras Dišleres «Dārznieks».

Turpat pilnu festivāla filmu programmu jau tagad, bet vēlāk – arī pasākumu kalendāru un informāciju par biļetēm meklējiet festivāla mājaslapā.

www.rigaiff.lv

_{Rīgas Starptautiskais kino festivāls top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas Domes atbalstu. Par jaunāko festivāla tapšanā var uzzināt, arī apmeklējot Riga IFF šķirkļus Facebook, Twitter un Instagram vietnēs.}