/nginx/o/2018/07/10/8583558t1h9840.jpg)
26.augustā 55 gadu vecumā - spēka gados pāragri mūžībā devies latviešu aktieris Jānis Reinis. «Kā komēta viņš ieradās Latvijas teātrī un gan jau arī dzīvē, par ko zina tikai viņa vecāki. Kā komēta viņš aizgāja gan no teātra, gan dzīves,» aktiera dzīvi raksturo Nacionālā teātra kolēģi. Par iemeslu talanta pāragrai aiziešanai vainojama cīņa ar zaļo pūķi, kas šoreiz netika uzveikta un sadedzināja iemīļotā latviešu aktiera veselību...
Atceroties sava kolēģa Jāņa Reiņa spilgtās lomas, aktiera talantu un raksturu, Ieva Sturka raksta:
1983. gadā Jānis Reinis jau spēlē galveno lomu «Princī un ubaga zēnā», bet jau 1984. gadā Reinis ir Romeo nemirstīgajā Šekspīra traģēdijā, kur viņa Džuljeta Lāsma Kugrēna kļūst par viņa liktenīgo mīlestību arī dzīvē.
/nginx/o/2018/07/10/8583553t1h2165.jpg)
Galējs maigums un vīrišķība, emocionalitāte un spēks, fascinējošs, īpašs balss tembrs, ko mūsdienu leksikā sauktu par erotisku,
šarms, temperaments un... noslēpums. Kaut kas, kas ļauj sajust dievišķu pieskārienu tieši šā mākslinieka liktenim. Protams, dievišķo jūt ne tikai skatītāji, bet arī pats aktieris.
1987.gadā viņš piedzīvo vēl kādu zvaigžņu stundu un ļauj to piedzīvot arī lugas autoram un režisoram Pēterim Pētersonam, jo nospēlē titullomu – muzikantu Klāvu izrādē «Tikai muzikants», kurā iekodēti paša Pētersona dramatiskie pārdzīvojumi Kurzemes katlā 1944. gada rudenī. Atšķirībā no Romeo, te Jānis Reinis trāpa uz kādas dziļi latviskas un sāpīgas stīgas, un visa mūža garumā – kaut kvantitatīvi nemaz ne tik daudz –
viņa vārds saistīsies ar patriotismu, ko vainagos Mārtiņa loma filmā «Rīgas sargi».
/nginx/o/2018/07/10/8583556t1h71cb.jpg)
Starp pirmajām un pēdējām lomām ir arī dzejnieks Juhanness ar aizlauzto sirdi Oļģerta Dunkera dekadentiskās noskaņās filmētajā «Viktorijā», teātra lomas - Skapēns Moljēra «Skapēna nedarbos», Ķencis «Mērnieku laikos» un Ješka «Hipnotiskajā braucienā» un daudzas citas. Arī Čehova tēvocis Vaņa, kuram pieder vārdi – kā lai es dzīvoju vēl tos 13 gadus, kas palikuši līdz 60.
2010. gadā lomu pie Kirila Serebreņņikova «Mirušajās dvēselēs» viņš vairs nesagatavoja līdz galam, iztraucēja alkohols. Arī tāpēc 1960. gadā dzimušā Jāņa
Reiņa tik pāragrā aiziešana nav mūs teātrī pārsteigusi pilnīgi nesagatavotus – viņš sadega,
mēs varam teikt. Bet mēs varam teikt arī – viņš sevi sadedzināja. Viņš nevarēja sevi nesadedzināt. Tāds bija viņa liktenis, ko viņam bija nolicis Dievs.
TVNET izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Reiņa piederīgajiem!
Atvadīšanās no Jāņa Reiņa 3.septembrī no plkst.10.00-11.00 Krematorijas Lielajā zālē. Pēc tam aktieris tiks guldīts Ilūkstes kapos
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)